Jaunā dzīvnieku patversme ir ļoti skaista, ar to var
lepoties. Patversme ir rādāma ciemiņiem. Telpas ir tīras un skaistas, svaigi
remontētas. Skaidrs, ka patversmes izveidošanai bijuši nepieciešami ievērojami
līdzekļi, bet rezultāts ir vērā ņemams. Turklāt ir jāņem vērā, ka laiks iet un
vairs nevaram dzīvot pa vecam.

Ieguvums jaunā patversme ir arī tās iemītniekiem. Vecajai
patversmei bija vairākas problēmas. Piemēram, kad ir augsts gruntsūdens
līmenis, tad teritorija sāk applūst. Jaunā patversme ir mūsdienīga, tajā
dzīvniekiem, kuri tur izmitināti, nodrošināti labi dzīves apstākļi. Jaunajā
patversmē tās iemītniekiem noteikti ir labāki dzīves apstākļi!

Grūti gan prognozēt, vai tas, ka Liepājā nu ir divas
dzīvnieku patversmes, dos iespēju palīdzēt lielākam nelaimē nonākušo dzīvnieku
skaitam. Jo jāsaskata jau ne tikai pozitīvā puse. Proti, patversmēs nonāk ne
tikai noklīduši dzīvnieki. Ir daudz gadījumu, kad paši cilvēki grib savus suņus
nodot patversmē. Un ne tikai veselos, arī slimus. Tas tā īsti nebūtu patversmes
primārais uzdevums – būt kā pansionātam suņiem. Patversmei vairāk būtu jābūt
patvērumam tiem dzīvniekiem, kas nokļuvuši nelaimē.

Līdz ar to arī patversmēm darbs ir grūts – nākas saskarties
ar dažādiem cilvēkiem un dažādiem šo cilvēku uzskatiem. Ir ļaudis, kuri
uzskata, ka viņu vecais suns ir jāapkopj līdz tā sirmam vecumam, bet tas jādara
citiem, nevis pašiem saimniekiem. Kaut patiesībā tā nedrīkstētu būt – saimniekiem
pašiem par saviem mājdzīvniekiem vajadzētu atbildēt un rūpēties.

Pēc jaunās patversmes atvēršanas jau ir jūtams, ka tiek
atslogoti veterinārārsti. Cilvēki mazāk zvana uz veterinārajām klīnikām; biežāk
gadījumos, kad nelaimē nonācis dzīvnieks, zvana uzreiz uz patversmi. Ja līdz
šim valdīja uzskats, ka veterinārārstam jāatbild par noklīdušajiem dzīvniekiem,
tad nu, šķiet, lielākā daļa cilvēku sapratuši, ka noklīdušu dzīvnieku aprūpe
nav veterinārārsta primārais uzdevums, ka ir patversmes, kurām tas jādara. Un
šīs iestādes to arī dara.

Protams, ka līdz ar to, ka nu Liepājā ir divas patversmes,
tās savā starpā konkurēs. Taču konkurence it visās jomās ir tikai pozitīva
lieta. Jau tagad situācija mainījusies. Proti, lai patversmē paņemtu suni, par
to vairs nav jāmaksā 30 līdz 50 eiro. Līdz šim ziedojumam bija jābūt kārtīgam,
lai tiktu pie dzīvnieka. Nu par to vairs neviens pat nerunā, viss ir mainījies –
dzīvniekus no patversmes var iegūt vienkāršāk un lētāk.

Taču ir otra lieta – līdzšinējā patversme vairs nesaņem
pašvaldības finansējumu. Protams, ka pēc jaunās patversmes darbības sākšanas
līdzšinējai patversmei būs grūti, jo līdz šim šī patversme tika uzturēta par
pašvaldības finansējumu. Nu līdzšinējai patversmei būs jādomā, kā piesaistīt
līdzekļus un pašiem tikt galā. Taču ir labdarības telefoni, tiek rīkotas
labdarības akcijas. Jāmēģina līdzekļus iegūt savādākā veidā.

Skaidrs, ka tas ir grūti, jo, ja patversmē ir dzīvnieks, kas
tur dzīvo vairākus gadus, tad viņa uzturēšanas izmaksas ir ļoti lielas. Patlaban
risinās diskusijas par to, cik ilgi dzīvnieki patversmēs izmitināmi.

Var jau vēlēties dzīvniekus turēt līdz to mūža galam, būt pret
iemidzināšanu, taču ievērojamo izmaksu dēļ būs jāizlemj, vai tomēr iemidzināt vecus
un vārgus dzīvniekus, vai to varēs darīt.

Protams, laiks rādīs, kā būs labāk un pareizāk. Taču ir
jāņem vērā, ka uzturēt dzīvniekus ilgu laiku ir ļoti dārgi.