Lai gan treneru maiņa, pat sezonas vidū Liepājas basketbolā nav nekas ekstravagants un nepiedzīvots, turklāt formāli vēl nekas nav noticis, tomēr šķiet, ka pienācis īstais brīdis palūrēt vējainās pilsētas jaunāko laiku basketbola vēsturē, lai izvērtētu Armanda Misus, kurš joprojām ir BK “Liepājas lauvas” galvenais treneris, lomu mūsu pilsētas profesionālās komandas ceļos un neceļos aizvadītajā, teiksim tā, gandrīz desmitgadē.

Vispirms tiem, kuri ar regulārajām ziņām ir uz jūs – nedēļas sākumā spēkā pieņēmās runāšana par un ap lauvu galvenā trenera maiņu. Kluba valde komandas sniegumu novērtējusi kā neapmierinošu un jau šobrīd, kā atzīst kluba direktors Artūrs Košeļevs, rit sarunas ar vairākiem speciālistiem, kuri varētu stāties Armanda Misus vietā. Iespējams, pat ļoti iespējams, ka nākamais “Liepājas lauvu” galvenais treneris varētu būt Agris Galvanovskis, kurš aizvadītajā gadumijā it kā pats pieņēma lēmumu, it kā viņam tika izteikts piedāvājums no kura nevar atteikties, tomēr atvadījās no šobrīd Latvijas čempionvienības BK “Ventspils” galvenā trenera amata. Zīmīgi, ka pārmaiņu konteksts teju identisks – arī Ventspils kluba vadību nav apmierinājuši sezonas sākumā (ne)sasniegtie rezultāti.

Bet ne par to. Nepretendējot uz Armanda Misus advokāta lomu, tomēr rodas baisa vēlēšanās šo notikumu paskatīt vairāku gadu griezumā. Nu kaut vai lai dabā iestātos līdzsvars. Tieši tā, tie kuri vienkārši kaislīgi tic un saprot, ka visas neveiksmes un neizdošanās pilsētas profesionālajā vīru basketbolā šobrīd simbolizē Miša, tie, atvainojiet, ka tik tālu bija jālasa, bet tālāk iedziļināties patiešām nav vērts, jo tur vairāk būs argumentu un kopsakarību konkrētajam trenerim par labu.

Kā Armands Misus nonāca “treneros”?

Bija tālais 2003.gads, kad Armands Misus nonāca toreiz par “Līvu alus/Liepāja” sauktās vēju pilsētas komandas treneru sastāvā. Viņš sāka kā pazīstamā trenera Nikolaja Balvačova asistents. Jau sezonas beigās, kad Balvačova kungs aizgāja, lai strādātu Maskavas apgabala komandā ”Himki”, Armands Misus uz pāris spēlēm pirmo reizi karjerā kļuva par komandas galveno treneri. Tā sezona beidzās ar to, ka mūsējie varēja saukties par 5. labāko komandu Latvijas Basketbola līgā, lai gan galvenā uz pāris spēlēm nozīme tajā visā sekundāra jeb pagodu, tā teikt, jebkurā komandā tomēr veido galvenais treneris.

Nākamo sezonu, kas datējama ar 2004./2005. gadu, klubs uzsāka Borisa Karebina vadībā. Sākumā runāja, ka viņš kā treneris esot guvis pieredzi pat NBA, vēlāk gan arvien skaļāk izrādījās, ka Boriss Karebins vairāk tomēr esot spēlētāju aģents. Armands Misus jau atkal bija asistents. Nebija pagājusi pat puses sezonas un, tieši tā, komandai jau atkal bija jauns galvenais treneris, šoreiz lietuviešu meistars Raimonds Kairis. Armands Misus kļuva par asistentu arī viņam. Arī šī sezona LBL ārēs beidzās ar 5.vietu, savukārt jaundibinātajā Baltijas Basketbola līgā liepājnieki nespēja iekļūt 2.divīzijas final four.

Nākamās sezonas sākumā uzredzēšanos pateica arī misteram Kairim un Armands Misus pirmo reizi, nu ja neskaita tos pāris mačus Nikolaja Balvačova sezonas pašās beigās, kļuva par Liepājas komandas galveno treneri. Armanda Misus pirmās sezonas bilance treneru korpusa galvgalī sekojoša – 6.vieta LBL un 13.vieta BBL, kurā togad nekādu divīziju un/vai konferenču – visi kapāja par vienu un to pašu, arī “Žalgiris”, arī “Lietuvos Rytas”, arī “Ventspils” utt.

Šķita gluži vai neticami, taču arī nākamajā sezonā, turklāt visu sezonu, komandas, kura nu jau saucās ”Liepājas lauvas”, jo pēc iepriekšējās sezonas izbeidzies bija klubs ar nosaukumu ”Līvu alus/Liepāja”, galvenais treneris bija Armands Misus. 2006./2007. gadu sezonā liepājniekiem nebija jālauza galva par spēlēšanu Baltijas mērogā, jo formāti, nolikumi, dalībnieku sastāvi atkal bija mainījušies un ar iepriekšējā sezonā izcīnīto 13.vietu nepietika. Šajā sezonā Latvijas Basketbola līgā liepājnieki izcīnīja 4.vietu, atkārtojot 2001. un 2003. gadu pavasaros sasniegto. Pirms tam tikai 1999./2000.gadu sezonā mūsu pilsēta varēja lepoties ar vēl augstākiem panākumiem, toreiz BK ”Liepāja” izcīnīja LBL bronzu. Un kas ļoti zīmīgi, šī 4. vieta tika izcīnīta ar patiešām vietējo puiku sastāvu, piesaistot vien pāris neliepājnieku. Circenis (Māris Citskovskis), Jānis Graudiņš un Dainis Oberšats tajā sezonā bija vienīgie nosacītie leģionāri. Būtisks aspekts, par kuru Liepājas basketbolā runā… kopš vispār runā.

Un vēlreiz notika neticamais, arī 2007./2008. sezonā pie komandas stūres galvenā trenera statusā turpināja strādāt Armands Misus. Šoreiz gan rezultātus par spīdošiem nenosauksi – 6.vieta LBL regulārajā čempionātā un nekvalificēšanās BBL izaicinājuma kausa final four, izšķirošajos mačos piekāpjoties ”VEF” basketbolistiem.

Ar to pietika, lai Armands Misus uz gadu varētu atvadīties no galvenā trenera sloga. Viņa vietā tika uzaicināts krievu basketbola zinātājs, treneris Oļegs Okulovs, bet Mišu pazemināja rangā par asistentu. Tiesa, Okulova kunga vadībā komandas sniegums kļuva identisks iepriekšējai sezonai – 6.vieta LBL un nespēja kvalificēties BBL izaicinājuma kausa final four.

Un tagad rit jaunākā no sezonām, tagad ”Liepājas lauvu” galvenais treneris atkal ir Armands Misus. Un, kā jau minēts sākumā, kluba valde nav mierā ar komandas sniegumu… Taču, ja mēs paskatāmies turnīra tabulās, mēs mierīgi varam ieraudzīt divas lietas (nu vismaz divas). Pieņemot, ka radikāli nemainīsies komandu sastāvi un spēku līdzsvars saglabāsies līdzšinējais, ”Liepājas lauvas” šobrīd ir viena no tām sešām komandām, kas pavasarī izslēgšanas spēlēs patiešām cīnīsies par LBL tituliem. Savukārt, vērtējot mūsējo sniegumu BBL Elites divīzijā, to var izdarīt divējādi – lauvas ir PĒDĒJĀ vietā Elites grupā vai arī – lauvas ir 10. SPĒCĪGĀKĀ komanda Baltijā. Un vismaz uz papīra, tā nav bijis kopš Baltijas Basketbola līga vispār eksistē.

Kas īsti neapmierina?

Un tagad laiks atgriezties pie šī gabala sākuma jeb precīzāk – pie tā, ka kluba vadība nav mierā ar komandas sniegumu un risinājums ir Armanda Misus pagaidām vēl aizņemtais beņķis uz komandas soliņa. Grūti, protams, aprakstīt pasauli skaitļos, taču šo rindu autoram sanāk, ka klubs šobrīd grasās atvadīties no trenera, kurš šobrīd ir vainīgs pie tā, ka Liepājas komanda faktiski joprojām ir labākās vai jebkurā gadījumā līdzvērtīgās pozīcijās, kā tā bijusi aizvadīto teju 10 gadu laikā. Cita lieta, ja kluba vadība teiktu: ”Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka cita trenera vadībā ”Liepājas lauvas” noteikti iekļūs BBL Elites divīzijas final four, visdrīzāk pārliecinoši apspēlēs ”Lietuvos Rytas” un pēc tam vēl izcīnīs vismaz LBL zeltu, ja ne visu trīs kalumu metālus reizē!”

Taču pagaidām ir vien ar mīnusa zīmi novērtēts komandas sniegums. Nu patiešām ir grūti nepamanīt, ka pārāk bieži lauvas maču ir atdevušas pēdējās minūtēs, patiešām nebija nekas patīkams, noraudzīties, kā svētdien ”Žalgiris” basketbolisti, vēderus turēdami, smēja par džungļu kaķiem, patiešām ir pāris spēles šajā sezonā, kuras vajadzēja un galvenais varēja uzvarēt! Viegli gan runāt, sēžot siltās telpās bez slodzes… Būtībā jau tā ir, ka tieši galvenais treneris ir atbildīgākais par to, lai visi un katrs būtu gatavi katrā spēlē vienatnē uzcelt Nacionālo bibliotēku, lai izšķirošajos brīžos visiem iesaistītajiem būtu pilnīgi skaidri taktiskie risinājumi, lai laukumā katru reizi dotos tie, kuri var izpildīt konkrētus uzdevumus, lai notiekošais vainagotos tikai un vienīgi ar uzvaru, lai nekad vairs nevajadzētu runāt par veiksmi, kas mēdz uzspīdēt un mēdz to arī nedarīt.

Un tomēr, ja pieņemam, ka šādas atsevišķas epizodes uztveram kā izšķirošus argumentus, vai nebūtu tad godīgāk un saprotamāk nākt klajā, publiski izziņojot uzdevumus katrā konkrētā spēlē – kaut vai ar minimālu rezultātu, teiksim, katrā otrajā reizē, uzvarēt ”Baronu” un ”VEF”, turpināt katrā mačā pārspēt Latvijas čempionus, vismaz ar +10 apspēlēt ”Valmieru” un ”Zemgali” izbraukumos, vismaz ar +20 savā laukumā, un ar “Ķeizarmežu” spēlēt tā, lai viņi uz Liepāju vairs nebrauktu, būdami pilnīgi pārliecināti, ka vienalga nav vērts! Pretējā gadījumā, vai nesanāk tā, ka ”neapmierinošais komandas sniegums” ir tas, ka kopumā ”Liepājas lauvas” jau ilgi nav bijušas tik labās pozīcijās turnīros, kuros komanda startē un ka Armands Misus ir vienīgais treneris pēdējo desmit gadu laikā, kuram ar komandu, kas veidota faktiski tikai no Liepājas puikām, ir izdevies Latvijas Basketbola līgā izcīnīt 4.vietu?

Vēl jau variants ir tāds, ka ”neapmierina komandas sniegums” sevī slēpj pilnīgi kaut ko citu. Nemaz nav jāatceras citu komandu pieredze, lai atcerētos, ka ir bijušas, piemēram, personīgas nesaskaņas starp spēlētājiem un treneri, bet šobrīd tie ir tikai minējumi, un lai tie tādi vismaz pagaidām arī paliek.

P.S. Starp citu, 10 dolāri uz to, ka Armanda Misus atbrīvošana atrisinās situāciju, tā teikt, līdz nākamajai reizei, kad kluba vadība komandas sniegumu novērtēs kā neapmierinošu. Bet tas, izskatās, jau ir pavisam cits stāsts. Globālāks.

Edgars Džiguns,
laikraksta “Kurzemes Vārds” ārštata korespondents
[email protected]