Atklāti sakot, pēc jaunā 130 eiro nodokļa ieviešanas sajūtas ir vienkārši briesmīgas. Nodoklis cērt lielu robu makā. Lai šo summu nopelnītu, daudz vairāk jāstrādā. Jo jārēķina nost degviela un citi izdevumi. Praktiski viena nedēļa jānostrādā tikai tādēļ, lai nopelnītu nodoklim nepieciešamo summu.

Ja tāds stāvoklis, kā patlaban pilsētā, kad klientu praktiski nav, ja nekas nelabosies, aizies vēl prāvs skaits taksometru vadītāju. Protams, gaidām vasaru, kad varbūt būs tūristi.

Bet šobrīd vienkārši nav cilvēku, ko vest. Dienā vidēji mūsu pakalpojumus izmanto divi trīs klienti. Kādreiz vairāk izsaukumu bija, kad cilvēkiem bija algas vai avansa dienas, lietainā laikā, bet tagad nav prognozējams.

Mazliet vairāk klientu ir sestdienās un svētdienās. Bet tie ir naktinieku klienti – pasažieri tiem taksometriem, kuri strādā naktīs. Es naktīs vairs nestrādāju, braucu tikai dienās. Man jau tie gadi, kad vairs negribas naktīs braukāt.

Drošība noteikti nav tas apstāklis, kā dēļ esmu atteicies no nakts darba. Jo situācija viennozīmīgi šajā jomā ir uzlabojusies. Tiesa gadās atsevišķi incidenti. Piemēram, kad cilvēks sadzēries par daudz, tad gadās visādi brīnumi.

Vismaz man pēdējo desmit un pat vairāk gadu laikā nekas slikts nav gadījies. Agrāk gan. Tie bija 90.gadi.

Mūsu uzņēmumā patlaban ir deviņas automašīnas. Esam sadalījušies – pieci auto strādā pa dienu, bet četri pa nakti. Katram auto ir savs saimnieks un līdz ar to vadītājs, jo katrs brauc ar savu auto. Un rūpējas par to – lej degvielu, remontē, uztur kārtībā un tīrībā.

Diemžēl arī no mūsu uzņēmuma vairāki taksometru vadītāji šobrīd apsver iespēju pārtraukt darbību šajā jomā. Iemesli ir vairāki. Gan jaunais nodoklis, gan tas, ka nav klientu un līdz ar to bieži iznāk piespiedu dīkstāve.

Protams, to vietā, kuri aizies no uzņēmuma, meklēsim jaunus darbiniekus, bet atrast ir gandrīz neiespējami. Jo uzsākt šo biznesu no nulles ir ļoti grūti un dārgi. Kādreiz tas bija daudz vienkāršāk.

Pirmais, lai aprīkotu automašīnu kā taksi, vajag vismaz 700, 800 vai pat visus 1000 eiro. Vispirms jāiegādājas skaitītājs, kas maksā ap 300 eiro. Tad rācija, kas maksā teju tikpat. Tālāk seko tehniskā apskate, kas taksometriem jāiet divas reizes gadā. Tad brauciens uz Rīgu, jo tikai tur ir viena firma, kas ieliek mašīnā skaitītāju – monopols. Vēl jau dokumentu noformēšana, automašīnas aplīmēšana, plafona uzstādīšana uz jumta, dzeltenās numurzīmes… Tas viss maksā.

Protams, ka nedrīkst atslābt ne mirkli, jo regulāri tiek veiktas pārbaudes no policijas puses. Un nu vēl mēnesī papildus jāmaksā 130 eiro.

Turklāt taksometriem apdrošināšanas izmaksas arī cēlušās, jo risks ir lielāks nekā personīgajam auto. Ja ne trīskārtīgi, tad dubultā noteikti.

Tāpat pie izdevumiem jāpierēķina mašīnas uzturēšana pienācīgā kārtībā. Ne tikai virsbūvei jābūt tīrai. Arī salonam vienmēr jābūt tādā kārtībā, lai klientam tajā būtu tīkami iekāpt. Tādēļ izdevumi par ķīmisko tīrīšanu ir neizbēgami, jo klienti ir dažādi un reizēm gadās arī ne tās tīkamākās situācijas…

Edgars Grīnbergs, SIA ” Taxi Kurzeme” valdes loceklis