Kā otro svešvalodu atbalstu jebkuru no Eiropas valodām, tomēr vairāk sliecos uz vācu, franču un spāņu valodām.

Spāņu valoda ir otra lietotākā valoda pasaulē, tomēr apzinos, ka tur nāksies saskarties ar pedagogu trūkumu. Fantastiski būtu apgūt arī kaimiņvalstu valodas – lietuviešu, igauņu, poļu –, bet arī tur izaicinājums ar pedagogu trūkumu būtu neizbēgams.

Lielākā problemātika šajā visā ir – kā piesaistīt skolotājus?

Domāju, arī tas noteiks izvēli: kādas valodas skolas spēs piedāvāt, no tām būs jāizvēlas.

Man bija personīga interese par angļu valodu, tās apguvi un nodošanu arī citiem, tādēļ izvēlējos šo amatu. Kad iespēja parādījās, negribēju to laist garām un nomainīju savu profesionālo jomu, sāku strādāt skolā.

6. vidusskolā šobrīd piedāvājam vācu un krievu valodu, kā fakultatīvs pieejama arī franču valoda, to, kā tas mainīsies, pagaidām komentēt nevaru.

Darbojoties ar bērniem, novēroju, ka vecāku iesaiste svešvalodu apguvē nebūt nav liela. Joprojām ir tā tendence, ka

bērni angļu valodā lielākoties ir spējīgāki par vecākiem, tas arī ir iemesls, kādēļ ļoti reti svešvalodas apguvē vecāki bērnus atbalsta.

Domāju, ka nav arī lieki jāuztraucas par to, ka bērns sāks apgūt franču vai spāņu valodu un viņi nevarēs palīdzēt ar savām zināšanām, kā alternatīvu var papildus atrast kādu multiplikācijas filmu, video vai spēli, kur tiek lietota kāda no vēlamajām valodām. Tas ir labs veids, kā atbalstīt bērnu. Skolēniem jau vispār patīk jaunas lietas, domāju, interese būs.

Franču valodu ieteiktu izvēlēties tiem, kam nākotnē varētu interesēt sadarbība ar Franciju, Beļģiju, Šveici, arī Nīderlandi, karjeras izaugsmes iespējas būtu diezgan plašas, tomēr jāapzinās, ka franču valoda nav no vieglajām, tā ir sarežģīta un nepavisam nav fonētiska.

Spāņu valoda apgūšanas ziņā būtu vieglāka un saprotamāka kā izrunas, tā rakstības ziņā, turklāt tā ir plaši lietota ne tikai Spānijā, bet arī Dienvidamerikā, Meksikā. Šo divu valodu izvēle dotu iespēju darboties starptautisko komunikāciju sfērā.

Liepājā ir daudz skandināvu uzņēmumu, no šī aspekta vērtīgi būtu apgūt kādu no skandināvu valodām: norvēģu, zviedru, dāņu.

Cilvēkam ar angļu valodas zināšanām, piemēram, zviedru valodas apguve lielākoties īpašas grūtības nesagādā.

Ja, izvērtējot nākotnes perspektīvas, skatāmies kaimiņvalstu valodu apguvē, tas noderētu samērā mazai nišai, tomēr nepārprotami paplašinātu Baltijas valstu valodu un kultūras kompetenci.

Ja būtu jāizvēlas lietuviešu vai igauņu valoda, es ieteiktu ņemt lietuviešu. Igauņu valoda ir viena no sarežģītākajām valodām pasaulē.

Edgars Grīnis, Raiņa 6. vidusskolas angļu valodas skolotājs