Ja Saeima atbalstīs valdības piedāvājumu, tā būs laba ziņa kredītņēmējiem – nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk, bankas vairāk konkurēs, piedāvājot arvien labākus nosacījumus gan jauniem, gan, protams, arī esošajiem klientiem.

Valdības atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā  vērsti uz to, lai panāktu lielāku klientu mobilitāti kredītņēmēju vidū un arī veicinātu konkurenci banku piedāvājumā.

Runa ir gan par konkurences saasināšanos par esošo klientu pārvilināšanu, gan arī par jaunu klientu piesaisti.

To iecerēts panākt, mazinot pārkreditēšanas cenu, atvieglojot pāreju no vienas bankas uz citu, kā arī, kas ir īpaši būtiski, atļaujot hipotekāro kredītu reklāmu, kas šobrīd nav atļauta ārpus bankas kanāliem.

Jaunie nosacījumi nozīmē, ka nomainīt banku kredītņēmējiem nebūs gandrīz tikpat vienkārši kā nomainīt mobilo sakaru operatoru, jo iesaistīta ķīla un aizdevums, tomēr pārkreditēšanas process kopumā aizņems ne vairāk kā divus mēnešus.

Turpmāk klientam būs jāvēršas tikai pie potenciālā kredītdevēja, līdzšinējā aizdevēja piekrišana pašam klientam nebūs jāsaņem, bet tas būs jāatrisina starp bankām, lai nodrošinātu ķīlas izmaiņu reģistrāciju.

Visu pārejas procesu varēs īstenot attālināti – klients attālināti var izvērtēt piedāvājumu, noslēgt jaunu līgumu, kā arī apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra.

Saņemot jaunās bankas piedāvājumu, iepriekšējai bankai būs iespēja izteikt pretpiedāvājumu, mēģinot klientu noturēt.

Tādēļ kredītu procentu likmes potenciāli var samazināties atbilstoši aktuālajai tirgus situācijai.

Likuma grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka par pārkreditēšanu nevarēs piemērot samaksu, bet jaunās bankas komisijai būs noteikti ierobežojumi.

Ja klienta līgums ir ar fiksētu aizņēmuma likmi, tad, sekojot ES hipotekāro kredītu direktīvas prasībām, “vecā banka” varēs pretendēt uz godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām.

Tie gan būs izņēmuma gadījumi, jo, lai gan fiksētās likmes vienmēr ir bijušas pieejamas, – mainīgās likmes ilgtermiņā ir izdevīgākas.

Jāpiebilst, ka līdz šim pārkreditēšanās komisijas maksa, ko klientam prasīja “vecā banka”, varēja sasniegt 400–600 eiro, ņemot vērā arī papildu administratīvās izmaksas, bet kopējās izmaksas par pāriešanu uz citu banku bija vēl augstākas darbību veikšanas dēļ valsts reģistros.

Noteikts, ka maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu un/vai kredīta izsniegšanu, ko “jaunā banka” drīkstētu prasīt no klienta, nevarēs pārsniegt 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas.

Īpaši jāuzsver, ka

jaunie nosacījumi paredz samazināt arī citas ar bankas nomaiņu saistītās izmaksas, kas arī atturēja klientus no lielākas mobilitātes,

piemēram, vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju Zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā nosaka, ka patērētājam, kurš vēlas pārkreditēt saistības, būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos