Domāju, ka Saeimas deputātu algas ir jāiesaldē. Šogad tās pieauga, šķiet, par 2,4%, bet, manuprāt, arī šādu soli nevajadzēja spert, jo valsts ekonomika nu jau pēdējos trīs gadus stagnē, un tas daļēji ir arī mūsu darbības rezultāts.

Algas jāiesaldē līdz brīdim, kamēr valsts ekonomika atkal atgriezīsies pie izaugsmes.

Uzskatu, ka būtu jāpārskata arī ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums, kas ir neadekvāti liels – nepilni 7000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Zinu, ko nozīmē parlamentārais sekretārs, jo pats esmu strādājis trijās ministrijās un esmu redzējis, ko šie sekretāri dara – cik bieži apmeklē komisiju sēdes utt.

Viņu pilnvaras ir salīdzinoši nelielas, un, manuprāt, viens otrs tur šādu algu nav pelnījis.

Iespējas ietaupīt valstij ir, tostarp atsakoties arī no atsevišķām funkcijām, kas, manuprāt, ir liekas. Piemēram, no Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras veiktās traktortehnikas tehniskās apskates.

Eiropā ir valstis, kur traktortehnikai šī apskate nav nepieciešam, bet, ja policija uz ceļa apstādina tehniku, kas nav kārtībā, tad ir bargi sodi.

Manuprāt, šī ir nevajadzīga prasība, piemēram, tam pašam kombainam, kurš gadā pa ceļu pārvietojas tikai vienu reizi.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru var pievienot Lauku atbalsta dienestam, līdzīgi kā tam pievienoja Lauksaimniecības datu centru.

Arī citas iestādes, kuras pilda līdzīgas funkcijas, iespējams, vajadzētu apvienot.

Ekonomikas ministrija šobrīd piedāvā samazināt darbavietas par apmēram 40 vietām, taču jāsaprot, ka tās lielākoties ir brīvās vakances, kas nav aizpildītas jau ilgstoši, līdz ar to būtisku ietaupījumu tas nedos.

Apsveicama ir Zemkopības ministrijas apņemšanās pārskatīt savu risku menedžmentu un pie tiem zemniekiem, kuriem ilgstoši viss ir bijis kārtībā un nav bijis nekādu pārkāpumu, tik bieži ar pārbaudēm nebrauks. Arī tas samazinās izdevumus.

Vairāk izmantos satelīttehnoloģijas, lai konstatētu, ir vai nav uz lauka kultūraugs, nevis dedzinās degvielu un braukts to skatīties klātienē.

Uzskatu, ka tā bija kļūda izveidot atsevišķu Klimata un enerģētikas ministriju.

Tās funkcijas varētu sadalīt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Arī Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai daudz kas pārklājas, tāpat arī Ekonomikas ministrijai ar Finanšu ministriju.

Manuprāt, Finanšu ministrijas ēkā Smilšu ielā stāv tukši vairāki stāvi, uz kurieni iespējams pārcelt Ekonomikas ministriju, kas gan to nevēlas, jo agri vai vēlu abas šīs ministrijas tiktu apvienotas.

Valsts ieņēmumu dienesta ēkā Talejas ielā ir virkne tukšu telpu, tāpat arī Zemkopības ministrijā ir neaizpildīti stāvi, kurus varbūt var izmantot, piemēram, tās padotībā esošais Valsts meža dienests, kam ir telpas Vecrīgā.

Šobrīd valstij ir apņemšanās ietaupīt 150 miljonus eiro,

taču vajadzības ir lielākas, lai risinātu gan aizsardzības, gan arī demogrāfijas jautājumus.

Tāpēc valstij ir jāizmanto visas iespējas ietaupīt, tikai nepieciešama politiskā griba to darīt.

Edgars Putra, Saeimas deputāts (“Apvienotais saraksts”)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.