Ziņās vēstīja, ka Liepājā, O.Kalpaka ielā, bijis gadījums,
kad cilvēks saindējies ar gāzi, jo nav bijusi novērsta noplūde no gāzes balona.
Izsaukumu glābēji saņēmuši arī uz Grobiņu, kur bijušas bažas par gāzes noplūdi.
Tā ir ikdiena, vien parasti iedzīvotāji zvana nevis glābējiem, bet gan gāzes
saimniecībām.

Tas ir tikai apsveicami, ka cilvēki gadījumos, kad ir
aizdomas par gāzes noplūdi, zvana un ziņo, jo tādējādi, iespējams tiek novērsti
nopietni nelaimes gadījumi. Labāk lieks izsaukums, jo drošība pirmajā vietā! Kaut
ir jau arī kuriozas situācijas, piemēram, tantiņa piezvana trijos naktī, bet,
kad ierodamies izsaukuma vietā, izrādās, ka vientuļajai pensionārei nav, ar ko
parunāties…

Lielais vairums cilvēku ir apzinīgi, pat ļoti. Kaut vai
skatoties pēc tā, cik daudz iedzīvotāju patērē balonu gāzi, cik liels ir
pārdoto balonu skaits. Apjoms ir liels. Vairums gāzes lietotāju saprot, kas ir
šī viela, kā ar to jārīkojas, ka tā var būt bīstama.

Bet ir tomēr problēmsituācijas. Dažreiz tās rodas ne cilvēku
vainas dēļ. Gāzes balons ir tehniska ierīce. Uzpildot gāzes balonu un pārbaudot
to uz stenda, tas var būt pilnīgā kārtībā. Taču tehniskajai ierīcei ir
ventilis, un neviens nevar pateikt, vai tas beigsies pēc desmit vai tūkstoš
griezieniem. Pat pilnīgi jauns ventilis var salūzt. Tā ir bīstamība, ko nevaram
ietekmēt.

Būtisks moments ir arī iegādāties gāzes balonus tepat
Latvijā, lai gāzes saimniecībai problēmas gadījumā varētu zvanīt pa diennakts
telefonu. Nevaram atbildēt, piemēram, par baloniem, kas atvesti no Lietuvas.

Ja lielākā daļa lietotāju zina, kur gāzes balonu
iegādājušies un kā rīkoties gadījumā, ja radušās problēmas, piemēram, jāzvana
avārijas dienestam vai glābējiem, kas mūs informēs, tad ir tomēr, kaut arī
niecīga daļa, tādi, kas iekļaujami tā saucamajā riska grupā.

Gāze ir gāzveida viela, kuru mēs ne redzam, ne saožam. Saost
varam pievienoto vielu. Jau ražojot gāzi, tai tiek pievienots odorants, lai gāzes
noplūdes gadījumā to var saost. Šī viela ir nepatīkama, lai tā cilvēkos radītu
trauksmes sajūtu.

Ir problemātiskā cilvēku daļa, kas neseko līdzi savu gāzes
iekārtu stāvoklim. Plīšu stāvoklis reizēm ir katastrofāls – ir gadījumi, kad
plīts nav tīrīta kopš ražošanas, pat 60.gadiem. Aizrūsējusi un tamlīdzīgi. Ko
tas nozīmē? Deglis nedeg, bet gāze lēnām noplūst. Būtisks ir arī savienojošo
cauruļu stāvoklis.

Svarīgs ir arī gāzes iekārtas izvietojums. Balons nedrīkst
atrasties blakus ne malkas plītij, ne arī tiešā gāzes plīts tuvumā. Balonam jāatrodas
vismaz metra attālumā no atklātas liesmas!

Pirmais riska faktors ir mazi bērni. Vecākiem atvasēm ir jāskaidro,
ka gāzes balons ir viena no tām lietām, ko nedrīkst aiztikt. Taču tajā pašā
laikā ir jāseko, lai bērniem nebūtu iespējams atvērt gāzes ventili. Bija
gadījums piecstāvu mājā, kur bija gāzes noplūde, bet saimnieki nevarēja atrast
tās cēloni. Ieradies notikuma vietā, pateicoties pieredzei, cēloni atradu ātri –
trīsgadīgs mazulis bija noņēmis plītij degļa atvērējkrānu un atpakaļ uzlicis
otrādi… Tika novērsta liela nelaime – būtu pieticis uzšķilt sērkociņu, lai
notiktu eksplozija.

Šis gadījums pierāda, ka mājsaimniecībās, kurās ir bērni,
nepietiek ar aizliegumu neaiztikt gāzes iekārtas. Un nepietiek aizgriezt
ventili pie plīts degļa. Noteikti jāaizgriež arī balona ventilis! Un jebkurā
procesā, kad tiek darbināta gāzes iekārta, jābūt klāt pieaugušam cilvēkam.

Otrs riska faktors ir vecie ļaudis. Brīžiem situācijas ir
līdz asarām. Pirmkārt, būdami ļoti taupīgi, viņi vispirms samaksā par
komunālajiem pakalpojumiem, bet līdzekļu neatliek gāzes iekārtas sakārtošanai
un apkopšanai. Nereti ierīces ir tik vecas, ka tās nav vairs droši darbināmas.
Tāpat ir situācijas, kad vecajām un slimajām rokām nav pa spēkam aizgriezt
ventiļus.

Kur ir izeja? Aizbrauksim pie savām mammām un omītēm un
apskatīsimies, kādā kārtībā ir viņu gāzes iekārtas! Jaunākie radinieki,
apskatieties, vai jūsu tuvinieki māk un spēj gāzi aizgriezt! Tās būs tikai un
vienīgi rūpes par jūsu mīļo drošību…

Trešais riska faktors ir neadekvātie cilvēki – personas,
kuras pārlieku aizraujas ar alkohola lietošanu. Tā ir bumba ar laika degli gan viņiem
pašiem, gan kaimiņiem. Uzliek uz plīts katliņu, pats aizmieg; katliņš iet pāri,
šķidrums noslāpē liesmu un sākas gāzes noplūde… Un, kad iereibušais
pamodīsies, pietiks viņam aizšķilt sērkociņu, lai aizsmēķētu… Tā ir
bezatbildība! Cilvēki neadekvātā stāvoklī ir bīstami ne vien sev, bet arī
citiem.

Par ceturto riska faktoru patiesībā negribas runāt, bet par
to ir jārunā. Ir gadījumi, kad ierodamies uz izsaukumiem mājokļos, kuros ir
totāla nekārtība – cūcība. Uz gāzes balona redzama ģimenes ēdienkarte vairāku
gadu griezumā. Un tā rada bīstamību. Piemēram, gāzes plīts degļa dīzē iesprūdis
makarons neļauj degli aizdegt, taču gāze izplūst. Gāzes plīts ir jāuztur ne
tikai tehniskā kārtībā, bet jāievēro arī elementāra tīrība, jo ir gadījumi, kad
iekārtas nestrādā tikai tāpēc, ka tās ir aizaugušas ar netīrumiem.

Latvijā valsts cilvēkiem uzticas – gāzes balonus lietotāji
drīkst nomainīt arī paši, ja ir pārliecināti, ka ir uz to spējīgi. Taču gāzes
saimniecību darbinieki balonus var arī piegādāt un uzstādīt, ja klients nav
pārliecināts par savām prasmēm vai gluži vienkārši nevēlas balonu pa kāpnēm
nest uz dzīvokli un nosmērēties.

Kad klients saņem gāzes balonu, viņam tiek piedāvāta ne
tikai mutiska konsultācija par to, kā to uzstādīt, bet arī izdrukāta
instrukcija. Taču jebkurā gadījumā, pievienojot gāzes balonu, ir jāpārliecinās,
vai nav noplūdes no savienojuma vietas.

Tas jādara ar ziepjūdens šķidrumu. Ļoti laba lieta ir logu
mazgājamais šķidrums: uzpūš mazliet un ir redzams – ir burbuļi vai nav. Bet kategoriski
aizliegts pārbaudīt, vai nav gāzes noplūde, ar atklātu liesmu, piemēram,
aizdegtu sērkociņu!