Olimpiskās spēles – tas ir sportista dzīves mērķis, uz ko tiekties. Nokļūt tajās, piedalīties un, protams, arī sasniegt pēc iespējas augstāku rezultātu.

Sen jau vairs nestrādā teiciens ”galvenais ir piedalīties”. Tagad kovida ietekmē viss ir mainījies – sākot ar atlases kritērijiem un kārtību, sportistiem ir nenormāli grūti, jo ir izjaukts cikliskums, uz ko ir gājuši jau gadiem, kad plāno gan treniņus, gan sacensības, gan atlasi, lai sasniegtu pīķi, sportisko formu, lai uzrādītu labākos rezultātus sev, savai valstij un pēc tam būtu lepni par to. Tāpēc šīs olimpiskās spēles būs īpaši interesantas tiem, kam patīk prognozēt, kurš uzvarēs – kuram būs medaļas.

Ņemot vērā pēdējo sacensību rezultātus dažādos sporta veidos, redzams, ka tie, kas vienu dienu ir favorīti, rīt var tādi vairs nebūt. Tas saistīts ar plašo saslimšanu un to, ka ir tik daudz pozitīvo kovidtestu, kas dažam sportistam nav ļāvuši pat izbraukt no savas valsts. Cits tiek noņemts no trases turpat Pekinā, ja tests ir pozitīvs. Tā nevajadzētu būt normālā situācijā. Bet ir skaidrs, ka šādos apstākļos spēles un to rezultāti, manuprāt, būs aizraujoši visiem.

Protams, žēl tos sportistus, kuri ir mērķtiecīgi gatavojušies un nav tikuši vai arī kuriem kovids izjauks startu.

Arī pārējiem, kas neinficējas, ir jābūt visu laiku tonusā, jo no rīta pēkšņi var paziņot, ka ir atcelts starts vai arī mainīti noteikumi – tad sportistam, kas ir gatavojies arī psiholoģiski, viss mainīsies un rezultāti var atšķirties.

No Latvijas sportistiem, manuprāt, visgatavākie olimpiādei, ko arī parāda visa šī sezona, ir mūsu kamaniņu braucēji, kas startē šajās dienās. Protams, arī bobslejisti – domāju, ka četriniekos mums ir reālas cerības uz medaļām.

Skeletonists Martins Dukurs, šķiet, šobrīd nav tik koncentrēts uz rezultātu, bet tā brīvība un tas, ka viņš nav ieciklēts… Abas pēdējās olimpiādes bija tādas, kad viņam zelta medaļa jau pirms tam bija kaklā uzlikta, bet beigās mazas detaļas visu izšķīra. Ja šogad Martins ir gatavs izbaudīt procesu un ja viss labi saliksies, tad būs! Protams, ceru, ka mūsu slēpotāja Patrīcija Eiduka parādīs labu rezultātu, tas varētu būt viņai labs atspēriens.

Sporta veids, kam es vairāk sekoju līdzi un regulāri skatos, ir kalnu slēpošana, tāpēc, protams, noteikti fanošu par Miku Zvejnieku. Man šķiet, ka viņš ļoti lielus soļus spēris tieši psiholoģiskās sagatavotības ziņā, kas ir ļoti svarīgi, jo kalnu slēpošanā ir tik daudz faktoru, kas ietekmē startu – gan sniegs, gan vējš, gan trase…

Un, protams, hokejs – tas mums Latvijā vienmēr ir uzmanības centrā.

Bet, kas tur Pekinā notiek, kāda ir situācija ar inficēšanos komandu iekšienē un kādu valstu izlases būs spēļu dienā, cik gatavas spēlēt – tā būs tāda kā loterija.

Turklāt tas ir turnīrs, ne viens starts kā citās disciplīnās. Katra spēle būs no svara.

Vēl gribētos uzsvērt – ir labi, ka Latvijas delegācijā ir daudz jauno, jo parastos apstākļos lielākā daļa varētu nebūt ne tuvu šīm olimpiskajām spēlēm. Un šī dalība spēlēs varētu dot viņiem labu motivāciju turpināt strādāt – viņi būs tur to gaisu apostījuši pašā augstākajā līmenī, un es ceru, ka tas būs viņiem labs bonuss, nevis, kā daudzi saka, uz spēlēm tikai kā tādi tūristi aizbrauc. Katra sportista izcīnītā vieta būs objektīvā tajā brīdī pašā nozīmīgākajā sporta notikumā uz zemes.

Olimpiāde turklāt ir lieliska iespēja ieraudzīt, ka pasaules sporta līderi ir tur, kur viņi ir, taču ir tādi paši cilvēki kā mēs. Un arī viņi distancē var sabrukt, salūzt psiholoģiski, un pie veiksmes faktora un apstākļu sakritības ir iespēja pakāpties uz augšu.

Un, ja vēl izdosies, piemēram, mūsējiem hokejā nospēlēt tā, kā pret Kanādu Soču olimpiskajās spēlēs, tad varbūt arī nav izslēgts, ka piepildītos utopiskās prognozes, ka finālā spēlēs Krievijas izlase pret Latviju. Tā ka turēsim īkšķus, un galvenais, lai ir aizraujošas spēles arī skatītājiem. Jo tas jau ir pats galvenais.

Elans Strazdiņš, Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs