– Kā raksturojama epidemioloģiskā situācija un vakcinācijas gaita Liepājā?

Tāpat kā citur Latvijā, arī Liepājā saslimstība ar Covid-19 ir augoša. Pagājušajā nedēļā darbdienās mums bija 21, tad jau 25 jauni gadījumi. Augoša tendence nedēļas vidus rādītājos redzama jau no septembra sākuma.

Konsultējam izglītības iestādes, palīdzam izlemt, kā rīkoties, lai saglabātu mācības klātienē tik ilgi, cik vien iespējams. Saprotam, ka jāpastiprina kontrole par drošības pasākumu ievērošanu. Šodien plānota tikšanās ar atbildīgajiem dienestiem, uz kuriem tas attiecas – gan ar Sabiedriskā transporta aģentūru, gan Valsts policiju, izpilddirekciju un citiem. Runāsim par sejas aizsegu lietošanu sabiedriskās vietās, arī par sabiedrisko transportu, par kuru ir daudz sūdzību. Izbaudījām vasaru, droši vien bijām palaidušies drošības pasākumu ievērošanā.

Gaidām, ko darīs valsts, vai būs noteikts pienākums vakcinēties atsevišķām nozarēm. Tas ietekmēs arī mūsu lēmumus.

Pašvaldības iestādēs pašlaik nedomājam par attālināto darbu, vairāk par to, kāda ir iedzīvotāju pieņemšanas aprite, kārtība. Iedzīvotājus pieņemam pēc pieraksta, un ir jālieto sejas maskas. Kur var darīt attālināti, tur to piedāvā, konsultē telefoniski. Kur vajag klātienē, tur to arī dara, bet zinām, situācija ir mainīga. Jauni lēmumi var būt tikai stingrāki.

Visu vasaru pabeigtās vakcinācijas rādītājs aug par procentu nedēļā. Liepājā rādītāji ir līdzīgi tiem, kādi ir valstī.

– Vai organizēsiet vēl izbraukuma vakcināciju?

Nē, pēc 25. septembra izbraukuma Ezerkrastā, kad varēja saņemt 350 “Janssen” vakcīnas devu, šī vakcīna, kas pašlaik ir pieprasītāka par citām, šonedēļ būs saņemama visās ārstniecības iestādēs, jo Latvija ir saņēmusi lielu šīs vakcīnas pievedumu.

Liepājā pēc ārstu lēmuma ir potēti trīs bērni, jaunāki par 12 gadiem, izņēmuma kārtā viņu veselības problēmu dēļ. Gaidām, ka, iespējams, oktobra beigās Eiropā varēs sākt vakcinēt visus bērnus no 6 līdz 12 gadu vecumam. Priecājamies, ka diezgan ievērojami izdevies pacelt skolu darbinieku vakcinācijas aptveri. Esam nemitīgā saziņā ar sociālajām un ārstniecības iestādēm, lai varētu, cik tas ir mūsu spēkos, risināt konsultatīvus jautājumus.

– Kas pilsētā ir galvenais risks, kura dēļ slimība izplatās?

Neatšķiramies no citiem. Daļa cilvēku neuztver situāciju nopietni vai uzskata, ka ir pārspīlētas prasības. Un citiem ir varbūt cilvēciska spītība, nevēlēšanās pakļauties kaut kādām valdības prasībām. Domāšanas par kolektīvo atbildību kopumā šajā jautājumā nav. Drošības pasākumi ir efektīvi tik ilgi, kamēr mēs tos ievērojam. Patīk vai ne, bet vīrusa izplatība ir atkarīga tikai un vienīgi no cilvēkiem. Pie pašreizējiem rādītājiem neuzmanībai var būt smagas sekas.

– Tātad turpmākajās nedēļās varam sagaidīt vairāk kontroles dažādās vietās?

Jā. Epidemiologi prognozē, ka saslimstība mēneša laikā dubultosies. Līdz šim viņu modelētā prognoze piepildījusies ar uzviju. Arī hospitalizēto skaits ir pieaudzis. Sliktākais, ka ārstniecības personāls ir izdedzis, noguris. Būs grūti tikt galā, faktiski atpūtas nav bijis. Neliels saslimstības kritums bija tikai jūlijā un augusta sākumā. No tā brīža ir bijusi tikai augoša tendence. Ja salīdzinām datus ar pagājušo gadu, tad saslimstība no augusta vidus līdz septembra beigām bija daudz, daudz mazāka, Liepājā tad nebija pat neviena saslimšanas gadījuma. Pašlaik jau septembrī vien ir virs 200 gadījumiem.

– Vai valdībai vajadzētu straujāk pieņemt lēmumus?

Protams. Atkal ir haoss. Valdība pieņēma luksofora principu – ja saslimstības kumulatīvais rādītājs divu nedēļu laikā pārsniedz 200, tad jālemj par jauniem drošības pasākumiem. Rādītājs ir jau pārsniegts labu laiku, bet valdība šo luksofora principu neievēro.

Kāpēc jāpieņem lēmumi, kurus pēc tam paši neievēro?

Nav konsekvences, mēs visu laiku laipojam starp neskaidriem nosacījumiem. Bija solīti īslaicīgi, stingri risinājumi saslimstības straujas palielināšanās gadījumā. Mēs to brīdi jau atkal esam palaiduši garām, ir jau nekontrolējama izplatība.

– Pērn redzējām, ka stingra vai daļēja izolācija iedarbojās tikai vairāku mēnešu laikā.

Citu valstu pieredze rāda, ka stingrai izolācijai kā minimums ir piecu nedēļu cikls, tā tas bija, piemēram, Īrijā. Mēs Latvijā to nemaz neesam pieredzējuši, varējām brīvi pārvietoties. Vienīgi skolas mums bija attālinātā režīmā ilgāk nekā citās valstīs.

– Vai šogad mums būs drūmākie Ziemassvētki, kādi bijuši?

Tādas bažas ir pamatotas, vadošie veselības aprūpes speciālisti prognozē, ka var saslimt visi nevakcinētie cilvēki. Tas ir biedējoši, piemēram, vecākiem, kuriem ir bērni, kuri pašreiz pat nevar potēties. Īsti neviens nevar prognozēt situāciju ilgākam laikam par diviem mēnešiem uz priekšu. Oktobris palīdzēs saprast, kas varētu notikt novembrī un decembrī. Oktobra vidū slimnīcām būs liela slodze, varam reizināt pašreizējos saslimušo skaitļus ar divi.