– Kāda šobrīd mūsu pilsētā ir situācija ar ģimenes ārstu pieejamību?

– Ir 46 ģimenes ārstu prakses – tie ir ģimenes ārsti, kas strādā tikai Liepājā. Vēl četras prakses ir tādas, kurām ārstu pamatdarbība ir ārpus Liepājas, bet šie ģimenes ārsti darbojas arī mūsu pilsētā – tie ir no Nīcas un Rucavas.

Salīdzinoši pa gadiem prakšu skaits ir nedaudz mazinājies. Situācija mums ir zināma jau sen, ja skatāmies pēc ģimenes ārstu vecuma grafikiem, šobrīd pensijas vecumā ir 13 ģimenes ārsti – virs 65 gadu vecuma. No 60 līdz 65 gadiem – 12 ārsti, no 50 līdz 59 – 14 dakteri, un tikai septiņi ir jaunāki par 40 gadiem.

Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā jārēķinās, ka 25 ārstiem, kuri ir vecumā virs 60 gadiem, laikus jāmeklē aizvietotāji. Un diezgan steidzami.

Gan ārstam pašam jāmeklē risinājumi, jo viņu prakses ir privātprakses, gan arī pašvaldība iesaistās šajā procesā, cik ir iespēju un mūsu spēkos.

Runājot par no jauna piesaistītajiem ārstiem, pēdējos ģimenes ārstes, kuras pievienojušās Liepājas pulkam salīdzinoši nesen, ir dakteres Ieva Šmite, Indra Jakubauska, Justīne Rudzīte un daktere Linda Reicle (agrāk Šīrone – aut.).

Liepājā pašreiz ir trīs ģimenes ārstu-rezidentu stipendiju saņēmēji, kuri nākotni saista ar Liepāju un jau ir noskatījuši vietu, kur strādās. Ir vēl viena topošā speciāliste, bet viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Tātad ir četri speciālisti ir, kas varētu atvērt vai pārņemt prakses, bet ar šo skaitu nav pietiekami.

Jāsaka, ka ģimenes ārstu piesaistes problēma nav raksturīga tikai pie mums Liepājā, bet arī citviet, un tā ir valsts mēroga problēma. Redzam, pēc Kuldīgas gadījuma, ka praksi slēdz, bet sadabūt vietā citu ģimenes ārstu uzreiz nav iespējams.

– Cik ģimenes ārstu Liepājai būtu nepieciešams piesaistīt pēc iespējas ātrāk?

– Lai varētu dzīvot bez satraukuma tuvākā gada līdz divu gadu laikā, nepieciešami būtu seši ārsti. Bet katru gadu stabili vajadzētu piesaistīt vēl vismaz divus ģimenes ārstus.

– Ko pašvaldība dara un var piedāvāt esošajiem un topošajiem ģimenes ārstiem?

– Esam uzrunājuši Rīgas Stradiņa Universitāti, mēģinām veidot sadarbību ar jaunajiem speciālistiem. Paldies no valsts puses, ka ģimenes ārstiem-rezidentiem ir palielināts budžeta vietu skaits – šogad ir pāri 40 vietu. Tādēļ topošo speciālistu trūkuma nebūtu, bet problēma ir tā, ka ģimenes ārsti nenokļūst reģionos.

Valsts apmaksāto budžeta vietu skaits ir pietiekami liels un mērķtiecīgi veidots, bet neizjūtam atdevi reģionos, neredzam skaidru pēctecību, lai tādējādi risinātu ģimenes ārstu novecošanas problēmu. Rezidenti jau studiju laikā zina, kur strādās, un tā ir viņu pašu izvēle.

Pēc Nacionālā Veselības dienesta datiem redzam, kur jaunie ģimenes ārsti plānojuši strādāt un kur gaida ģimenes ārstus – tā ir Rīga un Pierīga. Ir speciālisti, kuri gaida vairākus gadus, lai atvērtu praksi, bet ir vietas, kur vispār nav šo gaidītāju, bet ārstus vajag.

Kurzemē šobrīd nav neviena papildus ģimenes ārsta, kas gribētu atvērt praksi.

Kad tikāmies ar speciālistiem, mēs analizējām iemeslus – no aptuveni 50 speciālistiem, tikai četri ir no Kurzemes: viens ir Liepājas stipendiāts, divi no Kuldīgas, viens no Ventspils. Parādās iezīme, ka viņiem nav to sakņu šeit, tādēļ lēmumu nākt un strādāt uz reģioniem ir pieņemt grūtāk.

Ģimenes ārstiem kā speciālistiem būtiski ir sadzīviskie jautājumi – mājokļu pieejamība, bērnu pieskatīšana, bērnudārzi. Mēs šos jautājumus varam palīdzēt atrisināt, jo to varam, piemēram, ir saistošie noteikumi par mājokļa piešķiršanu Liepājai nepieciešamajiem speciālistiem.

Ir ģimenes ārsti, kuri izmantojuši Eiropas fondu pabalstus ģimenes ārstu prakšu izveidei. Jāņem arī vērā, ka jau esošie ģimenes ārsti topošajiem speciālistiem var vadīt rezidentūru, arī uz vietas slimnīcā mums ir pieejamas mācību un prakses iespējas moduļu apmācību veidā.

Jāņem vērā, ka doties pie topošajiem vidusskolu absolventiem kļūt par ģimenes ārstiem var tikai nosacīti. Ja jaunietis izvēlas mācīties medicīnas nozari, tad viņam sešus gadus jāstudē medicīna un jāiegūst ārsta kvalifikācija, tikai tad viņš lemj par rezidentūru un konkrētu specializāciju.

– Varbūt risinājums būtu pašvaldības iesaiste ģimenes ārstu prakšu izveidē, nodrošinot darba vietu ar nepieciešamo?

– Mūsu valstī ģimenes ārstu prakses ir privātprakses. Nav mums šādas programmas, lai pašvaldība ieguldītu pamatlīdzekļu nodrošināšanā. Kāpēc nav? Jo Eiropas fondu atbalsts ģimenes ārstu prakšu labiekārtošanai ir gana liels un regulārs.

Piesakoties un iegūstot fonda finansējumu, ģimenes ārsti var iegādāties aprīkojumu, labiekārtojumu, veikt remontus vides pieejamības nodrošināšanai. Arī turpmāk tas būs pieejams. Pašvaldība nevar ieguldīt tur, kur ir jau citur ir pieejams finansējums.