Elīna Tolmačova: Nosakot reģionālo principu, Liepājas gadījumā jāņem vērā arī situācija apkārtējos novados
Ik pa laikam valdība apspriež iespējas Covid-19 ierobežojumu ieviešanā ņemt vērā reģionālo pieeju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik apsver, ka pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, 1.–6. klašu, kā arī 12. klašu skolēni varētu atsākt mācības klātienē.
"Kurzemes Vārds"
IZM virzītais priekšlikums atļaut klātienes mācības, ņemot vērā katra reģiona saslimstības ar Covid-19 līmeni, ir izvērtējams.
Tas, protams, būtu risinājums vismaz daļai skolēnu atsākt mācības klātienē, tomēr šāds lēmums pārliktu atbildību uz pašvaldību pleciem. Un šādai atbildības pārlikšanai līdzi jānāk lielākai piekļuvei slimības izplatības datiem.
Līdz šim pašvaldībām ir pieejami tikai kvantitatīvi rādītāji par dienā atklāto jauno gadījumu skaitu, bet trūkst analīzes par uzliesmojumu avotiem, izplatības ķēdēm un saslimušo vecuma grupām.
Piemēram, ir liela atšķirība, vai saslimušie ir saistīti ar vienu avotu, kas ir lokalizējams un ir izsekojamas ar šo avotu saistītās kontaktpersonas, vai arī gadījumi ir savstarpēji nesaistīti un izkliedēti pa dažādiem avotiem un faktiski kontaktpersonas nav izsekojamas.
Liepājas gadījumā noteikti ir jāņem vērā arī situācija apkārtējos novados, jo daļa skolēnu mācās Liepājas izglītības iestādēs, bet dzīvo kādā no novadiem.
IZM virza trīs kritērijus, kurus būtu jāņem vērā, lai atsāktu klātienes mācības: pēdējo 14 dienu saslimstības rādītājs, skolēniem un skolotājiem droša skolu infrastruktūra un transports, ar kuru skolēni dodas uz skolu.
IZM priekšlikums paredz, ka bērni uz skolu nevar braukt ar sabiedrisko transportu, jādodas ar kājām, ar vecāku transportlīdzekli vai skolēnu autobusu.
Lielai daļai skolēnu neviens no šiem risinājumiem nav praktiski īstenojams, bet pilsētā nav skolēnu autobusu. Tad pašvaldībai būtu jālemj par risinājumiem. Arī izglītības iestāžu infrastruktūra ir atšķirīga, bet tie, protams, ir risināmi jautājumi.
Lai atsāktu mācības klātienē, būtiski ir paredzēt izglītības iestāžu darbinieku rutīnas testēšanu, kas savlaicīgi novērstu infekcijas izplatību izglītības iestādēs, kā arī skolēnu ģimeņu iesaiste, ievērojot noteiktos drošības pasākumus.
Līdz šim Liepājā 14 dienu kumulatīvā saslimstība nav pārsniegusi 400 gadījumu skaitu, tomēr jau no decembra vidus tā ir robežās no 200 līdz 300 gadījumiem. Tāpat pieredze liecina, ka situācija var strauji mainīties un attīstības gaita nav prognozējama.
Tādēļ uzskatu, ka priekšlikums ir apsverams, bet vēl ir daudz analizējamu jautājumu, lai to līdz galam pieņemtu.
Elīna Tolmačova, Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja