Apsveicami, ka Saeima beidzot iedziļinājusies komunālajās
problēmās, kas samilzušas ne tikai Liepājā, bet Latvijā kopumā. Beidzot sākta
šī jautājuma risināšana, un uzskatu, ka pozitīvi ir tas, ka dzīvokļu
īpašniekiem būs dota iespēja norēķināties tieši ar pakalpojumu sniedzējiem.

Jo šobrīd esošajā situācijā dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir
dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, ir kā ķīlnieki. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem
nemaksā par pakalpojumiem, piemēram, apkuri, tā tiek atslēgta visai mājai.

Atcerēsimies situāciju ar SIA ”Remakss” mājām. Bija samaksāta
nauda apsaimniekotājam, bet tā kaut kur izčibēja. Tika uzsākts kriminālprocess,
bet mājas dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts norēķināties atkārtoti. Ja likums
jau būtu bijis spēkā, tādas situācijas nebūtu.

Uzskatu, ka vērtīgi būtu iekļaut likumdošanā arī tādu sekojošu
nosacījumu: ja dzīvojamās mājas apsaimniekotājs vēlas apsaimniekot ēku, lai iemaksā
depozītā summu X. Ja kas atgadīsies, dzīvokļu īpašnieki vismaz nekļūtu par
ķīlniekiem. Jo šobrīd apsaimniekot ēku var ikviens, kas vēlas, ja vien viņam ir
sertifikāts. Par apsaimniekotāja godprātīgumu garantijas nav. Bet, ja cilvēks
grib strādāt šajā biznesā, jābūt regulējumam.

Diemžēl šobrīd caurumu likumdošanā ir tik daudz, ka tiesāties
un tiesāties. Piemēram,  Krievijas
federācijā ir izveidota speciāla inspekcija, kas kontrolē māju apsaimniekotājus
un operatīvi risina jautājumus. Pie mums, ja ir konflikts ar apsaimniekotāju,
to var risināt tikai tiesā. Un šis process ilgst gadiem.

Grozījumi būs ieguvums arī godprātīgajiem apsaimniekotājiem,
kuriem jānorēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem pilnā apmērā, kaut iedzīvotāju
iemaksas nav tam ne tuvu. Turklāt mums ir Liepājas pilsētas domes 2005.gada
1.novembra lēmums, atbilstoši kuram apsaimniekotājiem uzlikts par pienākumu
norēķināties 100% apmērā par saņemto siltumu. Kur lai apsaimniekotāji ņem
naudu, ja iedzīvotāji nav pilnā apmērā apmaksājuši rēķinus? Nupat lasīju, ka
parāds ”Liepājas enerģijai” no dzīvokļu apsaimniekotājiem sasniedz miljonu latus.

Jau 2005.gadā, kad tika pieņemts minētais domes lēmums,
brīdināju, ka nebūs labi, ka namu apsaimniekotājiem nav tādas brīvas naudas, ar
ko pilnā apmērā norēķināties ar ”Liepājas enerģiju”. Uzskatu, ka problēma bija
jārisina steidzami.

Līdz ar to, ja grozījumi stāsies spēkā, ieguvēji būs divi –
gan godprātīgie apsaimniekotāji, gan godprātīgie komunālo pakalpojumu rēķinu maksātāji.
Grozījumi noregulēs problemātisko situāciju.

Protams, var iebilst, ka, pārejot uz tiešajiem maksājumiem,
iedzīvotājiem apmaksa būs sarežģītāka un daļai arī dārgāka – būs vairāk rēķinu
un, apmaksājot tos bankā, jāmaksā vairākas komisijas maksas. Bet domāju: ekonomējot
30 santīmus uz bankas komisiju, bet iekļūt tādos parādos, ka nākas maksāt dubultā
par to, kas jau samaksāts. To liecina notikumi ar ”Remakss” lietu. Turklāt
apkuri saņems tie, kas par to būs norēķinājušies iepriekšējā periodā, nevis: puse
mājas iedzīvotāju maksā, otra puse – nemaksā, bet apkuri atslēdz visiem.

Kaut dzīvoju mājoklī ar malkas apkuri un mani centralizētās
siltumapgādes jautājumi neskar, ļoti labi saprotu iedzīvotājus, kuri ir
godprātīgi maksātāji, bet cieš kaimiņu dēļ. Ja cilvēkam ir kāda hroniska
slimība, viņš šādus eksperimentus nevar izturēt. Tā tiešā veidā ir
spīdzināšana.

Krūmu ielas 38.nams bija viena no ”Remakss” apsaimniekotajām
mājām. Kāds šīs mājas iedzīvotājs nopietni sabojājis veselību, mitinoties mitrajā
un neapkurinātajā mājoklī. Cietuma kamerā ir siltāk un apstākļi labāki, nekā
ēkā, kurai ziemā atslēgta apkure. Turklāt šis cilvēks ir simtprocentīgi norēķinājies
par komunālajiem pakalpojumiem.

Saprotams, ka pakalpojumu sniedzēji nav iepriecināti par
grozījumiem. Bet, ja būs savstarpēji līgumi, būs abām pusēm – gan pakalpojumu
sniedzējiem, gan iedzīvotājiem – gan tiesības, gan pienākumi. Šobrīd
iedzīvotājiem ir tikai pienākums – maksāt. Un nav nekādas teikšanas par
pakalpojumu kvalitāti, par termiņu ievērošanu pakalpojumu sniegšanai. Kad būs
tiešais līgums, situācija būs tāda pati kā ar ”Latvijas gāzi, kas piestāda
rēķinus un mēs maksājam izlīdzināto maksājumu, vai ”Latvenergo”, ar ko
norēķināmies pēc skaitītāju rādījumiem.

Ir patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tad arī
vadīsimies pēc tā! Būs savstarpēji apspriests līgums ar nosacījumiem, ko abām
pusēm jāpilda. Līgumā būtu atrunāts, par kādu konkrēti pakalpojumu un cik
iedzīvotājs maksā. Un ja viņš nepilda savas saistības, tad būs sankcijas ar
visām no tā izrietošajām sekām. Uzskatu, ka tas būtu pareizi un godīgi.