Neskaitot izplūdušā gāzes mākoņa sprādzienbīstamību, aktuāls ir arī vides piesārņojums, kas tieši saistīts ar izdalīto gāzes daudzumu, kurš stipri atkarīgs no attāluma starp bloķēšanas vārstiem un no laika, kas nepieciešams, lai apturētu noplūdi.

Attiecībā uz pašreizējo avārijas situāciju Baltijas jūrā pie Bornholmas salas presē izskan paziņojumi, ka noplūde turpināsies vēl vairākas dienas vai pat nedēļas.

Gāzesvadu darbības riskus pieņemts iedalīt divas grupās: ir tā saucamie sistēmas riski, kas saistīti ar pašu gāzes vadu kvalitāti, to antikorozijas spēju utt.

Ārpussistēmisku apdraudējumu grupā ietilpst netīšas vai tīšas cilvēku darbības, piemēram, vandalisma vai terora akti, zādzības un nejauši nodarīti bojājumi inženiertehnisko vai celtniecības darbu gaitā.

Šī cauruļvadu bojājumu cēloņu grupa ietver arī apdraudējumus, kas saistīti ar dabas spēku ietekmi, t.i., zemes pārvietošanos zemestrīces, jūras grunts iežu masu kustības dēļ.

Galvenais risks ir kuģošanas ierobežojumi, kas diemžēl būs ilgstoši.

Baltijas jūra ir viena no intensīvas satiksmes jūrām pasaulē, kas veido līdz 15% no pasaules kravu pārvadājumiem. Gan kuģu skaits, gan to izmēri turpina pieaugt. Saskaņā ar HELCOM automātisko identifikāciju sistēmu jūras satiksmes uzraudzībai katru mēnesi jūrā kursē aptuveni 3500–5000 kuģu.

Avārijas situācija paredz norobežot gāzes izplūdes rajonu kuģniecībai un nozvejai, var apdraudēt akvakultūras vidi, tādējādi radot noteiktus ekonomiskus zaudējumus.

Jāatzīmē, ka šādu nekontrolētu un ilgstošu gāzes emisiju jeb metāna gāzes noplūdi no dabasgāzes cauruļvadiem nepieciešams apstādināt, lai būtiski palēninātu globālo sasilšanu.

Kaut arī metāna gāze ir mazāk dzīvotspējīga par oglekļa dioksīdu, tā ir daudz spēcīgāka siltuma ieslodzīšanā, un līdz ar to globālās sasilšanas ziņā tās ietekme ir par 80 reizēm lielāka nekā oglekļa dioksīdam.

1982. gadā izveidotā Eiropas gāzes cauruļvadu incidentu datu grupa (EGIG), kas šobrīd apvieno septiņpadsmit Eiropas pārvades tīklu operatorus, ziņojusi, ka 2000. gadā cauruļvadu kopējais garums Eiropā bija nedaudz vairāk par 100 000 km, bet 2020. gadā jau sasniedza 150 000 km ar tendenci pieaugt.

Cauruļvadu būvniecība ir sarežģīts process, un tam ir negatīva ietekme uz jūras dzīvi tūkstošiem kilometru garo cauruļvadu dēļ.

Uzstādīšanas procesā tos novieto tieši jūras gultnē vai aprok nogulumos. Tranšeju rakšana traucē jūras dzīvi. Tāpēc jūras rajonos ar mīkstiem nogulumiem/gruntīm bentosa kopas atjaunosies gada vai divu laikā, tomēr cietā substrātā tas var ilgt līdz 10 gadiem. Šis skaitlis palielinās līdz ar dziļumu un temperatūras pazemināšanos.

Tomēr pat nelielas izmaiņas planktona bentosa kopienās var izraisīt barības ķēdes izmaiņas, galu galā kavējot no zvejniecības atkarīgo piekrastes kopienu ekonomisko attīstību.

Elmīra Boikova, LU Bioloģijas institūta Jūras Ekoloģijas laboratorijas vadītāja