Vēl nekas nav
sācies, bet kaislības jau tiek kurinātas. Iespējams, sabiedrības noraidošā
reakcija pret jebkāda veida pārmaiņām sakņojas līdzšinējā bēdīgā pieredzē, kad
labi iecerētas idejas politiķi un citi atbildīgie nav spējuši sakarīgi
izskaidrot un arī realizācija bieži vien pieklibojusi. Līdz ar to nav brīnums,
ka šobrīd, kad ieceru līmenī publiskotas jaunas administratīvi teritoriālas
reformas aprises,  pirmā reakcija ir –
kādas, pie velna, pārmaiņas, ļaujiet mierīgi dzīvot!

Kāda tad ir lietas
būtība? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi
koalīcijas partneriem jaunu reformas koncepciju ar diviem iespējamiem
variantiem.

Viens no
ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un
deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo
modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji – attīstības centrs ar vismaz 1000
iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji
minēti arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais
attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30
kilometriem.

Kā otru variantu
VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un
reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi
pievienoties. Plāni paredz, ka reforma vienā vai otrā variantā tiks ieviesta
2021.gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas.

Reformu mērķis,
tāpat kā iepriekšējo reizi, kad tika “pārzīmēta” Latvijas karte, ir
izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu
kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Jāatceras, ka iepriekšējā
reforma ilga vairāk kā desmit gadus un rezultātā no 548 pašvaldībām izveidoja
118 pašvaldības un notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām:
tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un
pagastus apvienoja novados, bet 9 lielās pilsētas ieguva republikas pilsētu
statusu. Papildus tam tika nolemts pārdēvēt visas pilsētu lauku teritorijas par
pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem
pagastiem. Novados apvienotās bijušās pašvaldības ieguva novadu administratīvās
teritorijas statusu.

Agrākajā Liepājas rajonā izveidojās astoņas
pašvaldības + republikas pilsēta. Salīdzinājumam – Ventspils rajons kļuva par
vienu novadu.

Pašvaldību
apvienošana ir ļoti jutīgs jautājums. Tas uzskatāmi izpaudās jau iepriekšējās
reformas gaitā, kad no “augšas” diktētie pagastu pašvaldību
apvienošanas modeļi nereti tika apstrīdēti, un arī brīvprātīgā laulību slēgšana
vai nu noveda pie šķiršanās ar lielu troksni (piemēram, Mērsraga atdalīšanās no
Rojas), vai arī to iznākumā pagastu virknējums novadā teritoriāli izrādījies
iedzīvotājiem pagalam neizdevīgs un pašvaldības administrācijai grūti
apsaimniekojams. Dažviet konflikti rūgst joprojām.

Tomēr jau tad, kad
iepriekšējā reforma ar tādām mokām tika pabeigta, bija skaidrs, ka rezultāts
vēl ne tuvu nav optimāls. Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts modelis ar
29+1 attīstības centru un kādu laiku reformu virzītāji dzīvoja ar panaivu
cerību, ka pašvaldības turpinās apvienoties labprātīgi, tādējādi turpinot
iesākto procesu.

Novadu kartē
joprojām redzamas galējības. Iepriekš bija noteikts, ka veidojamo novadu
teritorijā nedrīkst būt mazāk par 4000 iedzīvotāju, tomēr dzīvē viss ir
savādāk. Pašlaik vairāk nekā 30 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir mazāks par
4000, aptuveni 20 novados iedzīvotāju skaits mazāks par 2000, savukārt lielajos
to ir desmit reižu vairāk.

Process, vēl īsti
nesācies, liek noprast, ka tā gaita būs lēna, smaga un dažādiem sarežģījumiem
pārpilna. Viens no pretargumentiem reformu virzībai ir plānu tapšana slepenībā
un to pēkšņa parādīšanās un aktualizēšana, kaut gan, jau noslēdzoties
iepriekšējai reformai, tika uzsvērts, ka nekas vēl nav beidzies un procesam
jāturpinās. Arī nekādas slepenība nav vērojama – laiku pa laikam šis jautājums
parādās politiķu dienaskārtībā, bet kā karsts un ne pārāk garšīgs kartupelis
tiek viļāts pa muti un dažbrīd arī izspļauts. Pašlaik domas dalās arī valdības
koalīcijā – vairāk vai mazāk “par” reformu ir “Vienotība”
un Nacionālā apvienība, kamēr Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts
Brigmanis uzskata, ka šis “jautājums ir lieks”.