Vasara – festivālu laiks, kad tie, kam mūzika sirdij tuva, iespēju robežās cenšas apgūt un saklausīt pēc iespējas vairāk. Viena lieta ir lielkoncerti arēnās vai intīmākas uzstāšanās klubos, pavisam cita – festivāls ar tā piedāvāto raibo krāsu paleti un iespējām atklāt daudz ko jaunu un nedzirdētu.

Pēdējos gados situācija ar festivāliem Latvijā ir nostabilizējusies, proti, izkristalizējušās galvenās norises vietas un punkti, varbūt pamainās nianses, bet kopumā situācija ir stabila piedāvā iespēju katram atrast savu festivālu. Varbūt pat vairākus. Un skaidrs, ka pilsētā, kas dēvēta gan par rokenrola galvaspilsētu, gan par pašmāju mūziķu galveno kalvi, vasarā jānotiek vismaz vienam vērā ņemamam festivālam un Liepāja var lepoties pat ar veseliem diviem.

Pirmais no tiem – “Summer Sound” – pērn veiksmīgi ieņēma nišu, kurā iepriekšējos gados bija saimniekojuši brāļi Mediņi ar pludmales pārtiju. Šogad tā rīkotāji rādās veiksmīgi apguvuši pērnā gada pieredzi un cenšas savam festivālam piešķirt savējākus vaibstus, nepaļaujoties uz inerci, kas pludmales virzienā sadzīs klausītājus neatkarīgi no piedāvātās programmas. Būsim reāli – diez vai tuvākajā laikā sagaidīsim ekstra klases mākslinieku uzstāšanos mūsu jūrmalā, bet man, pārlapojot šā gada “Summer Sound” programmu, simpātisks liekas akcents uz māksliniekiem, kuri varbūt šobrīd nav topu virsotnēs, bet kuru mūzika ir pietiekami interesanta un izpildījums kvalitatīvs, lai to novērtētu tie, kam festivāls ir kas vairāk par plosīšanos smiltīs divu dienu un nakšu garumā. “Summer Sound” būs ko dzirdēt gan tiem, kas tiecas pēc pazīstamiem (vismaz Latvijas mērogā) vārdiem, gan tiem, kas gatavi ļauties atklājumu sniegtajam priekam.

Otrs Liepājas festivāls – “Fontaine Festival”, kas šogad notiks augusta vidū, kā ierasts, piedāvās pārbaudītas un sevi apliecinājušas vērtības, gan pašmāju, gan importa. Pārlapojot pēdējo nosaukumus, tie diez vai nespeciālistam kaut ko izteiks. Bet par kvalitāti un īpašo noskaņu, kas allaž valda Stīna Lorensa rīkotajos pasākumos, varam būt droši. “Fontaine Festival” nav masu pasākums, bet gan neformāla atpūta neformālā gaisotnē, kur mūzika ir svarīgāka par visu. Arī par alu.

Kā Liepāja izskatās uz citu Latvijā notiekošu festivālu fona? Rādās, ka nav ne vainas, ja reiz arī šogad interese par pludmalē un parkā notiekošo “Summer Sound” no citu pilsētu klausītājiem ir gana liela. Un arī Fonteins savu publiku noteikti atvilinās. Jā, Salacgrīvas “Positivus” afiša sola skaļākus un aktuālākus vārdus, vairāk zvaigžņu, bet personīgi man daudz tuvāki sirdij likās šī festivāla pirmie izlaidumi, kas pulcēja labi ja pāris tūkstošus fanu, toties sildīja sirdi ar šo mūzikas biznesam (jo festivāls, grozies kā gribi, tā rīkotājiem ir bizness) neraksturīgo intimitāti un lielisko repertuāru. Tagad taciņa ir iestaigāta varen plaša, šogad Salacgrīvā noteikti būs lielisks festivāls, bet vairs ne unikāls un Latvijai neraksturīgs. Toties pelnošs.

Kaut kādā ziņā man gribas domāt, ka “Summer Sound” rīkotāji iet, neteiksim, gluži pretēju ceļu, bet tomēr – virziens uz Liepājas pludmali bija iezīmēts varen labi un velosipēdu pilnīgi no jauna izgudrot nebija nekādas vajadzība, tomēr tagad iespējams šo to neuzkrītoši pamainīt un uzlabot pa savam, bez pārliecīga riska zaudēt auditoriju. Cerēsim, ka izdosies veikt šo samērā akrobātisko balansēšanu starp labu gaumi un biznesu. Par to, kā tas izdevies, varēsim spriest jau šajā nedēļas nogalē.

Emīls Dreiblats,
“Radio Skonto Kurzeme” dīdžejs