Virsrakstā minētais jautājums pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāls, dažādu uzņēmumu darbiniekiem un īpašniekiem saņemot telefona zvanus ar nepastarpinātu interesi par viņu mūzikas klausīšanas paradumiem.

Jau pierasts, ka daudz kas šajā zemē un valstī bieži vien robežojas ar klaju idiotismu un pārcentīgu izdabāšanu likuma burtam, bet autortiesības, šķiet, ir tā joma, kurā par caurspīdīgumu un visiem skaidri saprotamiem spēles noteikumiem runāt klātos vismazāk. Man ir tā laime vai nelaime būt, ja tā var teikt, ierakumu visās pusēs un, ticiet man, ar mūziku saistītās sfērās darbojoties vairāk nekā 15 gadu, es tā arī neesmu sapratis, kas ir kas un kādēļ notiek tieši tā un ne citādi.

Protams, kā dziesmu autors esmu priecīgs šad un tad savā bankas kontā saņemt zināmu naudas summu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis prieks allaž mijas ar pārsteigumu, jo tā arī neesmu sapratis, kādos termiņos un kādas summas un par ko man tiek ieskaitītas, un reizēm palīdzīgā roka no autortiesību pārvaldītājiem nāk tieši īstajā brīdī, kad finanšu situācija kļuvusi spiedīga. Zināmu skaidrību gan ievieš reizi gadā autoriem sūtītā atskaite, tomēr summu aprēķināšanas principi laikam man tā arī paliks lielais noslēpums.

Bet kopš jaungada sāktais cirks ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaiPA) telefonzvaniem cilvēkus ar vājākiem nerviem var krietni vien sakreņķēt. Nu, nesaprotu, kāda licence par radio klausīšanos būtu jāpērk grāmatvedības kolektīvam, kas noslēgtā vidē visu dienu rokas pa papīriem, fonā skanot rādžiņam. Cita lieta ir lielveikali, kafejnīcas, arī frizētavas un citas publisku pakalpojumu sniegšanas vietas, kur mūzika, iespējams, kalpo klientu labsajūtas uzlabošanai un līdz ar to arī veicina komercpanākumus. Es gan nebrīnīšos, ja reiz pienāks diena, kad LaiPA’s cilvēki piezvanīs uz Radio Skonto Kurzemes reklāmas nodaļu, jo meitenes jau tur arī klausās radio. Un tā zināmā mērā ir publiska telpa, kur mēdz ciemoties reklāmdevēji. Tas nekas, ka aiz sienas atrodas Radio Skonto Kurzeme studija, no kurienes reklāmas nodaļā skanošā mūzika iet gaisā. Bet varbūt arī man, studijā strādājošajam, nepieciešama licence, lai klausītos radio, kura skanējumu es pats veidoju?..

Autora darbs ir īpašums, ar kuru katrs nevar izrīkoties, kā ienāk prātā. Likums ir likums un to nedrīkst neievērot. Gribētos gan ar laiku sagaidīt saprātīgāku un loģiskāku rīcību no visām pusēm – gan no autortiesību pārstāvjiem, gan no mūzikas un citu mākslas jomu patērētājiem. Pagaidām grēko visi, jo sistēmā nav kārtības un skaidrības.

Emīls Dreiblats,
mūziķis, Radio Skonto Kurzeme dīdžejs