Atzīmējot Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu, cilvēki varētu padomāt par to, ko reizēm nodara dzīvniekiem.

Esmu no Somija, kur situācija ar pamestiem dzīvniekiem ir citāda. Protams, uz ielām var sastapt dzīvniekus, taču to nav tik daudz, kā šeit. Mēs vairāk rūpējamies par to, lai pamestie dzīvnieki nonāktu patversmēs un tiktu sterilizēti.

Mēs dodam dzīvniekiem pagaidu mājas, kamēr tiek atrasti to īstie saimnieki. Ir ļoti daudz informācijas, ko darīt ar dzīvniekiem, kuriem nav māju, ir pat pamesto dzīvnieku datu bāza, ar kuru var iepazīties ikvienā patversmē.

Arī vardarbība pret dzīvniekiem ir aizliegta. Katram īpašniekam ir jānodrošina dzīvniekam aprūpe, drošība, sterilizācija, kas Somijā ir aktuālāka, nekā Latvijā. Bet, protams, viss nav ideāli. Lauku rajonos ir cilvēki, kuri aizvien uzskata, ka vieglāk ir nogalināt dzīvnieku mazuļus, nekā sterilizēt to vecākus. Svarīgi taču ir cīnīties ar problēmu jau saknē.

Pirms iegādāties dzīvnieku, ikvienam vajadzētu atcerēties, ka tā ir milzīga atbildība, laiks un arī nauda, ko veltīt mīlulim. Ir jāpārliecinās, ka nepietrūks naudas vai pacietības par šo dzīvo būtni rūpēties.

Arī dzīvnieki spēj just un vēlas dzīvot, tikai viņiem nav iespēja izvēlēties sev saimnieku – mēs izvēlamies viņus, tādēļ mums jāspēj dot viņiem tādu dzīvi, kādu viņi ir pelnījuši.

Ir arī vairāki pētījumi par to, ka dzīvnieki uztver cilvēku emocijas – nervozitāti, bailes, dusmas – tikai citādā veidā. Viņi tikai nespēj tās izrādīt. Mēs esam tie, kam jāprot dzīvnieku emocijas nolasīt tāpat.

Lai cik grūti ietu, nekad nedrīkst padoties. Ir jāmācās par dzīvnieku rūpēties, taču fiziska ietekmēšana ir nepieļaujama.

Piemēram, ja kaķis ar nagiem plēš mēbeles, mēs apspiežam viņa dabisko nepieciešamību medīt, tādēļ vajag ar kaķi spēlēties, lai viņš izmanto savus medīšanas instinktus.

Arī kliegšana ir nepieļaujama, jo tas nenozīmē, ka dzīvnieks pēkšņi sapratīs vairāk. Tas ir ir jāaudzina.

Ir lieliski, ka ir cilvēki, kas izvēlas dzīvniekus paņemt no patversmēm, jo tajās nonāk arvien vairāk dzīvnieku, īpaši kaķi. Ikviens var apmeklēt dzīvnieku patversmes, aizvest tām nepieciešamās lietas – segas, barību, rotaļlietas, naudu.

Es uzskatu, ka suņu vešana pastaigās ir lieliska iespēja, jo tā nomierina gan suni, gan cilvēku.

Es šobrīd cenšos palīdzēt uz ielas dzīvojošajiem kaķiem, būvējot kaķu mājas. To var darīt ikviens. Tā nav nekāda raķešu zinātne. Internetā ir tik daudz vienkāršu pamācību, kāds ir labākais veids, kā to izdarīt ar vienkāršiem materiāliem.

Somijā ļoti aktuāla ir arī citu dzīvnieku barošana, piemēram, vienmēr parūpējamies, lai mazajiem putniņiem būtu ko ēst. Gandrīz katrā pagalmā ir barotavas un putni pierod, kur var doties. Ir lieliski arī barot pīles, taču ir jāatceras, ka cukurs dzīvniekiem ir ļoti bīstams, tādēļ, pirms dzīvnieku barošanas būtu jānoskaidro, kas kuram dzīvniekam ir veselīgāks.

Galvenais ir vienmēr atcerēties, ka mēs esam tie, kas var uzņemties atbildību, tādēļ mums tas ir jādara. Mēs vienmēr varam atrast veidu, kā to darīt!

Ēva Hantula, dzīvnieku mīļotāja, kaķu māju izgatavotāja