Šajā jautājumā varu runāt gan kā namu apsaimniekotāja, gan no iedzīvotāja skatpunkta.

Kā namu apsaimniekotāja, protams, esmu par to, lai nami tiktu siltināti un maksimāli izdarīts viss, ko vien var izdarīt.

Taču, no iedzīvotāju puses, –

cik ilgi mēs šādā tempā, kā ceļas cenas un notiek izmaiņas, spēsim pavilkt?

Iedzīvotājiem ir kredīti, pieaug maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, citi rēķini, tūlīt arī viss kļūs dārgāks – atkal tā pati degviela. To jutīs katrs jebkurā izmaksu pozīcijā.

Tas, protams, ietekmē arī būvniecības procesu. Uzskatu, ka valstij ir jāredz, ka situācija šajā jomā ir gana slikta, nepieciešams meklēt risinājumus.

Protams, iedzīvotāju un apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par māju stāvokli, taču jebkurš tehniskais uzlabošanas darbs ir ļoti dārgs.

Siltināšanas jomā ir daudz prasību – tas ir liels darbs ar dokumentiem, process ir ilgstošs.

Lai varētu tikt pie atbalsta-granta mājas renovācijai, energoefektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešams līdzfinansējums.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāji mājai veido uzkrājumu vai arī ņem kredītu, kas segtu nepieciešamo summu.

Iedzīvotāju maciņos naudas ir tik, cik tās ir, tā ir saplānota viņu vajadzībām. Lai varētu procesu uzsākt un uzrādīt, ka šī līdzfinansējuma summa ir pieejama,

viens no galvenajiem variantiem ir celt apsaimniekošanas maksu.

Māju renovācija un siltināšana nekad nesākas uzreiz, notiek pieteikuma izskatīšana, process ilgst vairākus mēnešus.

Taču šajā laikā notiek cenu un izmaksu kāpumi, mainās procentu likmes, kas līdz ar to rada izmaiņas iesniegtajā tāmē – neatbilst vairs esošajai situācijai. Ko tas nozīmē?

Pirmkārt, māja var nedabūt atbalstu, tās iedzīvotājiem atkal jānāk kopā un jālemj, ko darīt, lai nosegtu iztrūkstošo summu, vai arī jādomā, ko no plānotā samazināt, no kā atteikties pavisam.

Tāpat nav viegli atrast attiecīgus būvniekus, būvfirmas, kas veiktu renovāciju.

Šobrīd skaidrības par to, kādas reālas iespējas māju renovācijas un siltināšanas jomā gaidāmas nākotnē, īsti nav.

Esmu dzirdējusi, ka nākotnē viens no variantiem varētu būt, ka, piemēram, uzņēmums nosiltina māju ar nosacījumu, ka nams slēdz līgumu ar to uz vairākiem gadiem par apsaimniekošanu.

Kā namu pārzine apsaimniekotāja gaidu stabilitāti, lai var ko prognozēt. Piemēram, ja tāmē būsim ierakstījuši, ka nepieciešamais materiāls maksās tik, tad, nonākot līdz projekta apstiprinājumam, tas pats var maksāt jau divas reizes dārgāk.

Neapskaužamā situācijā nonāk gan iedzīvotāji, gan arī būvnieks, jo tas vairs nevar veikt plānoto darbu par sākotnēji noteikto summu. 

ERAF struktūrfondu programmām un līdzfinansējuma piesaistes procesam ir jābūt skaidram, saprotamam, vienkāršam un nemainīgam.

Apgūstot programmu, iedzīvotājiem ir jābūt stabilitātei un garantijai, ka nauda tiks piešķirta un kredīta nosacījumi būs nemainīgi ilgtermiņa ieguldījuma aprēķinos.

Evija Zemele, namu pārzine

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.