Esam tikušies ar deputātiem, kas no pašvaldību deputāta vai domes priekšsēdētāja, vietnieka krēsla ienākuši Saeimā. Nepieciešama ir ne jau pašvaldību aizstāvība, bet gan runāt par to, kas vajadzīgs iedzīvotājiem uz vietām.

Jaunais pašvaldību likums uzdod tām papildu pienākumus, bet jārunā par to, vai ir nodrošināts attiecīgs finansējums. Citādi – no kurienes tad paņemt šos līdzekļus? Ja nav finansējuma, vai bez naudas kaut ko var izdarīt?

“Pašvaldību likums” nosaka jaunas funkcijas. Jaunatnes politikas valsts programmas ieviešanai papildus nepieciešami apmēram pieci miljoni eiro. Klimata pārmaiņu ierobežošanai nav aprēķinu, cik līdzekļu tas papildus prasīs no pašvaldībām. Izveidot pašvaldības policiju ir papildu pienākums, tāpat atskurbšanas pasākumi, kurus nav iespējams nodrošināt par 15 eiro uz vienu cilvēku diennaktī.

Nākamā gada sākums nebūs viegls.

Nāk klāt izdevumi par siltumu, elektrību, ielu apgaismojumu, pārtiku, skolēnu pārvadājumiem, pakalpojumu sadārdzinājums. Katrs šo pakalpojumu nodrošinājums prasa papildu līdzekļus. Kaut vai mājokļa pabalsts, kas vairākas reizes palielinājies, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Lēmums par minimālo algu ir pieņemts, nākamgad tā būs 620 eiro. Viss kārtībā, minimālā alga ir jāceļ. Taču pašvaldībām, lai tikai nodrošinātu minimālo algu, nepieciešami vairāk kā 34 miljoni eiro. Pašvaldībās strādā daudz šādu algu saņēmēju, bet, ceļot minimālo apmaksu, viņu algas jau pietuvojas tiem, kuri pieņem lēmumus. Algas jāceļ arī šiem cilvēkiem.

Pašvaldībās vidējais atalgojums joprojām ir mazāks par vidējo valstī.

No iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas nesaņemšanas visvairāk cietīs tās pašvaldības, kurās ir daudz minimālās algas saņēmēju. Kā šajās teritorijās nodrošināt pakalpojumu apmaksu, ir būtisks jautājums.

Bieži medijos izskan valsts amatpersonu apgalvojumi, ka pašvaldības esot pārfinansētas, tām esot milzīgi atlikumi kontos – ļoti daudz naudas. Taču zināms, ka nevienu centu nedrīkst atstāt nesaplānotu budžetā, tai skaitā rezerves fondā.

Izskanējis, ka pašvaldību pusē nākamgad varētu būt 300 miljonu eiro pieaugums, kas izklausās milzīgs, vienlaikus tikai energoresursu sadārdzinājums prasa ap 120 miljoniem. Sociālajā jomā vajag ap 20 miljoniem, lai nodrošinātu to, kas tagad nepieciešams, tai skaitā pieaug GMI izmaksas. Nav datu par to, cik izmaksās sagatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, ņemot vērā izdevumus par transportu.

Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis