Intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.

– Vai Rēzeknē notikušais ir atsevišķa akūta situācija vai arī norāda uz pašvaldību budžetu ”trauslumu” kopumā?

– Rēzeknē notikušais ir atsevišķs gadījums, taču ieskatīšos sistēmā kopumā. Pašvaldībām valsts budžeta likumā nosaka aizņemšanās mērķus un aizņēmumu kopējo palielinājumu. Katru gadu sarunās ar Finanšu ministriju un valdību sakām, ka pašvaldībām vajadzētu varēt aizņemties bez konkrētu mērķu iezīmēšanas, lai tās spētu strādāt atbilstoši apstiprinātajiem attīstības un investīciju plāniem.

Tiesības ņemt aizņēmumu investīciju projektam pašvaldība iegūst tikai tad, kad to apstiprinājusi Pašvaldību aizņēmumu galvojumu kontroles pārraudzības padome.

Šādi Finanšu ministrija seko līdzi, lai pašvaldību kredītsaistības nepārsniegtu 20% no kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, neskaitot valsts budžeta transfertus.

Varbūt Rēzeknē nebūtu šādas problēmas, ja kopumā pašvaldībām finansējums nebūtu samazināts.

Iepriekš pašvaldību ieņēmumu daļa proporcionāli valsts budžetam bija 19,6%, šobrīd tā ir samazinājusies uz apmēram 14,5% pret valsti. Manuprāt, pašvaldību daļa būtu jāpalielina.

– Vai pašvaldību kredītsaistības ekonomisko apstākļu ietekmē pieaug un rada draudus budžetiem?

– Šā gada pirmajā pusē vidējais pašvaldību saistību apmērs bija mazliet virs 10%. Vairāk par 15% bija trim vietvarām.

Kredītsaistības pašvaldībām kopumā draudus nerada.

Tomēr pašvaldībām, tieši tāpat kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, strauji pieaug kredītmaksājumi saistībā ar procentu likmju kāpumu.

Salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, pašvaldību izdevumi procentu segšanai pieauguši par vairāk nekā 40%.

Realizējot investīciju projektus, pašvaldības saskaras arī ar būtiskiem būvniecības izmaksu sadārdzinājumiem. Inflācija, algu palielinājums pedagogiem, minimālās algas celšana arī uzliek papildu saistības.

– Kādas tam visam būs sekas? Budžetā nevar uzrasties vairāk līdzekļu, kā tur ir.

– Pašvaldības, plānojot budžetus, kurus pieņēma tikai pavasarī, jau ir rēķinājušās ar papildu izmaksām.

Drīzāk jādomā par to, ko zaudē teritorija, kur daudz vairāk varēja ieguldīt līdzekļus. Tur, kur aizņēmumu līmenis lielāks, sarūk iespējas domāt par attīstību.

– Kāds būtu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas optimālais modelis?

– Latvijā spēkā esošie finanšu izlīdzināšanas noteikumi darbojas kopš 2015. gada, laiks ir pagājis, un ir jāizvērtē to plusi un mīnusi. Īpaši neapmierināti ir maksātāji – Rīga, vairākas Pierīgas pašvaldības.

Tagad septiņas pašvaldības iemaksā fondā un pārējās ir saņēmēji, bet, manuprāt, proporcijai vajadzētu būt otrādi.

Finanšu ministrija piedāvājusi diskutēt par izmaiņām, piemēram, izlīdzināšanas aprēķinā neiekļaut nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, atteikties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem, stiprināt pašvaldību motivāciju attīstīt uzņēmējdarbību.

Būtiska būtu diskusija par vietvaru resursiem kopumā,

jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa pašvaldību budžetos tika samazināta no 80% uz 75%.

Valstij būtu jāpalielina iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas pašlaik ir 33%, jo vajadzīga kompensācija, ja valdība samazina pašvaldību ieņēmumu bāzi.

Tāpat nav pieļaujams, ka pašvaldībām pārdala funkcijas, bet neseko finansējums to izpildei.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.