Piektdiena, 19. augusts Melānija, Imanta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ģirts Beikmanis: Renovācijas problēmu galvenā sakne – komunikācijas trūkums

Tieši situācijā, kad ir runa par energoresursu cenas ievērojamu kāpumu, skaidri redzams, ka ir būtiski risināt ēku energoefektivitātes jautājumus, lai ziemā varētu patiešām sildīties taupīgi. Lai sagatavotu māju renovācijas projektus, gan jāzina, kādi ir tie zemūdens akmeņi, par kuriem, iespējams, īpašnieki pat neiedomājas, bet no kuriem noteikti jāuzmanās.

Ģirts Beikmanis: Renovācijas problēmu galvenā sakne – komunikācijas trūkums
Foto: Evija Trifanova/LETA
14.06.2022 06:00

"Kurzemes Vārds"

Tiklīdz mēs sākam domāt par mājas remontu vai renovāciju, pirmais likums ir – pastāvīga, atvērta un pilnīga komunikācija. Tās ir sarunas ar visiem mājas iedzīvotājiem, ar pārvaldnieku, ar projekta vadītāju, ar partneriem, būvniekiem un citām iesaistītajām pusēm.

Ļoti bieži gadījumos, kad mājas renovācija nav notikusi vai tās laikā radušās problēmas, beigās konstatējam, ka ir pietrūkusi tieši komunikācija – kāds kaut ko nav sapratis, kāds ir pārklausījies, kāds ir pārpratis. Tādēļ šajos projektos ir jāizskaidro pilnīgi katram iedzīvotājam absolūti visas projekta nianses.

Svarīgi ir gan paredzamie ieguldījumi un veicamie darbi, gan aizņēmuma apjoms un atmaksājamie procenti, gan plānotās izmaiņas rēķinos un apsaimniekošanas un siltuma izmaksas uz vienu kvadrātmetru, kā arī potenciālā ieguldījumu atmaksāšanās.

Jāapbruņojas ar pacietību, jo reizēm tas nav viegli. Piemēram, projektos, kas tiek finansēti ar bankas aizdevuma palīdzību, ir nepieciešams vismaz 80% iedzīvotāju atbalsts.

Ja renovētā mājā palicis viens nenomainīts logs, tad ir bijusi nepietiekama komunikācija. Kāds iedzīvotājs nav saņēmis pietiekami daudz uzticamas informācijas, lai izprastu un atbalstītu projektu, tajā piedalītos.

Iedzīvotājiem ir jāvienojas par vairākām lietām. Pirmā – jāsalāgo savas vēlmes un mājas atjaunošanas plāni ar finanšu iespējām. Mēs, protams, visi varam vēlēties izcilu renovāciju līdz pat atjaunotam bērnu rotaļlaukumam, taču katrai mājai rocība ir atšķirīga. Tādēļ vienā mājā labākais risinājums būs tikai bēniņu siltināšana, kas arī var dot 20% siltuma ietaupījumu, savukārt citas mājas iedzīvotāji var atļauties vispusīgu renovācijas projektu.

Otrā lieta – ir jāvienojas par projekta izstrādes un vadības veidu. Iespējams, kādā daudzdzīvokļu mājā dzīvo grāmatvedis, kas var nodrošināt projekta finanšu vadību, kāds jurists, kas var sakārtot juridiskos jautājumus, taču maz ticams, ka iedzīvotājiem būs pieejamas visas nepieciešamās kompetences, lai sagatavotu un vadītu projektu.

Visbiežāk šo darbu lieliski paveic apsaimniekotājs, bet citkārt labākais risinājums būs projektu vadītājs vai būvnieks ar pieredzi energoefektivitātes projektu realizēšanā. Tādēļ mājas iedzīvotājiem ir jāizvērtē savas iespējas un jāpieņem tieši viņu īpašumam labākie lēmumi.

Jāsaprot, ka visaugstāko atdevi nesīs tie energoefektivitātes projekti, kuros paredzēti kompleksi ēkas remonta un atjaunošanas darbi – sākot ar pagraba sakārtošanu un beidzot ar ventilācijas sistēmu, elektroinstalāciju un logu nomaiņu visā mājā.

Tā kā šādi sapņu projekti ir iespējami reti – tas atkal ir jautājums par vēlmju un iespēju saskaņošanu, kā arī komunikāciju visu iedzīvotāju starpā.

Pašlaik vairākos projektos veidojas sarežģīta situācija būvniecības izmaksu kāpuma dēļ. Būvnieki vairs nespēj paveikt līgumā paredzētos darbus par sākotnējām cenām, un vienkāršākais risinājums viņiem ir beigt darbību. Taču tas ir ļoti slikts risinājums, un es ieteiktu pasūtītājam, šajā gadījumā mājas renovācijas projekta vadītājam, atklāti runāt ar būvnieku un meklēt visas iespējas, kā iesākto projektu turpināt un pabeigt, jo gadījumā, ja viens būvnieks darbus pārtrauc un tiek meklēts vietā cits, izmaksas būs vēl daudz lielākas.

Sanāks dārgāk nekā tad, ja mājas iedzīvotāji būtu panākuši būvniekam pretī un piekrituši, piemēram, projekta izmaiņām vai zināmai būvmateriālu cenu kāpuma kompensācijai.

Iedvesmai noteikti var noderēt konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”, kas notiek jau vairāk nekā 10 gadus. Tas izceļ un popularizē labākos energoefektivitātes uzlabošanas projektus, un uzvarētāju veiksmes stāsti var pārliecināt kādu skeptiķi, kas līdz šim iebildis savas mājas renovācijai. Šis konkurss virza kopējo procesu, un tas ir patiesi būtiski.

Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs, konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” žūrijas loceklis

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz