Iedzīvotāji regulāri sūdzas, ka nav apmierināti ar savu namu apsaimniekotājiem, kuri pienācīgi neveic darbu vai ir negodprātīgi. Māju pārvaldnieku neizdarības dēļ nereti cieš ne tikai paši to iedzīvotāji, bet arī citi. Piemēram, Elkoņu ielas 4. namam drūp apmetums, kas draud uzkrist uz galvas garāmgājējiem.

Apsaimniekotājam jeb mājas pārvaldniekam dzīvokļu īpašniekiem ir jāsniedz informācija par visiem notiekošajiem procesiem – naudas plūsmu, veicamajiem un paveiktajiem darbiem utt. Pēc būtības pārvaldniekam ir jārisina problēma, ja tāda ir. Nedrīkst arī aizmirst, ka lēmējvara un finansējums ir īpašnieku pusē.

Ja apsaimniekotājs vienkārši ignorē īpašnieku vēlmes un ar tiem nekomunicē, tad to var nosaukt par negodprātīgu pārvaldīšanu un tādu sadarbības partneri vajadzētu atlaist un izvēlēties citu.

Cik zinu, tad Liepājā apsaimniekotāju netrūkst – ir gan privātie, gan lielāki uzņēmumi. Tāpat iespējams dibināt biedrību, ja iedzīvotāji uzskata, ka paši spēs paveikt darāmos darbus labāk.

Taču ne vienmēr dažādās likstās vainojams vienīgi nama pārvaldnieks, jo, vēlreiz atgādināšu, ka dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas nolemj, kā būtu pareizāk tērēt apsaimniekošanas naudu, un apsaimniekotāja pamatuzdevums ir realizēt mājas iedzīvotāju vēlmes.

Ja radušās kādas neskaidrības un ir problēmas savstarpējā komunikācijā, cilvēkiem ieteiktu nevis zvanīt vai prasīt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem mutiski, bet gan rakstīt vēstules.

Likums paredz, ka apsaimniekotājam ir jāsniedz atbilde. Ja tas netiek darīts vai atbilde ir neapmierinoša, atkal ar kaimiņiem var pārspriest pārvaldnieka maiņu. Atrast sev piemērotāko Liepājā nevajadzētu būt grūti, jo konkurence ir liela.

Tā tik tiešām ir, ka daudzi namu pārvaldnieki, meklējot jaunus klientus, piekopj agresīvu komercpraksi – cilvēkiem stāsta puspatiesību vai arī gluži vienkārši melo.

Par agresīvu metodi var saukt arī apsaimniekotāju rīcību, kad, piemēram, tas ierauga nerenovētu māju un iedzīvotājiem sāk stāstīt, cik esošais pārvaldnieks ir slikts. Cilvēki uz to pavelkas.

Pirms lēmuma pieņemšanas par apsaimniekotāja maiņu iedzīvotājiem noteikti vajadzētu kārtīgi visu savā starpā pārrunāt un izsvērt, vai tiešām tas ir labākais risinājums.

Problēmu gadījumos iedzīvotājiem vienkārši nevajag klusēt, bet nākt kopā un neskaidrības pārspriest. Lielajās pašvaldībās diemžēl esmu novērojis, ka cilvēki ir visai bikli – kaimiņš kaimiņu nezina, un ar to arī viss beidzas. Galvenais, ka savā dzīvoklī ir silti, bet, kas notiek apkārt, tas iedzīvotājus neinteresē. Mazajās pašvaldībās ir pretēji – cilvēki par problēmām runās vienmēr.

Rezumējot, iedzīvotājiem pašiem jāseko līdzi finanšu plūsmai, cik mēs maksājam, par ko mēs maksājam, kur tā nauda paliek. Ja ir neskaidrības, par to ir jārunā nevis ar kaimiņu virtuvē, bet pa tiešo ar pārvaldnieku, nevajag izplatīt baumas un tādā veidā radīt neuzticību.

Der atcerēties, ka pārvaldnieks ir mūsu nolīgts darba izpildītājs, bet māja pieder mums pašiem un mēs arī pieņemam lēmumus.

Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs