Pludmales
bārs “Cukurfabrik” šovasar uzsāks jau piekto sezonu un,
mūsuprāt, panākumu atslēga ir tā, ka mums ir principiāli
atšķirīga pieeja no tā, ko citi piedāvā Liepājas pludmalē.
Mēs uzsvaru liekam uz virtuvi un ēdienkarti, neaizraujamies ar
nakts ballītēm un diskotēkām, bet gan cenšamies radīt saulrieta
noskaņu, apvienojot dzīvo mūziku ar house mūziku.

Manuprāt,
ļoti labi, ka Liepājas pludmale attīstās un rodas jaunas
izklaides un atpūtas vietas. Pirms pieciem gadiem, kad mēs sākām
savu darbību, parkā bija aktīva tikai kafejnīca “Medūza”.
Savukārt tagad esam mēs, “Red Sun Buffet”, “Hot
lounge”, “Medūza”, “Banga”, iepriekš bija
arī “Ar mani atkal runā kaijas” – tātad aktivitāte
noteikti ir. Arī bērnu spēļu laukuma rajonā vērojama aktivitāte
un tas viss ir ļoti labi. Tas nozīmē, ka parks atdzīvojas un gan
vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem ir ko darīt.

Viennozīmīgi,
mēs viens otram esam konkurenti, bet vienlaicīgi mums ir arī
jāveido kopējs mārketings. Ja pludmalē vai parkā būtu tikai
viena atpūtas vieta, tas noteikti nestrādātu. Lai gan mēs esam
konkurenti, mēs esam arī vienas nozares uzņēmēji ar kopēju
mērķi – piesaistīt tūristus Liepājai.

Es
uzskatu, ka Liepāja tūrisma jomā pagaidām izmanto tikai dabas
doto potenciālu – mums ir ģeogrāfisks handikaps pār citām
pilsētām – Ventspili, Jūrmalu, Palangu. Tāda pludmale, labs
parks un aktīvs pilsētas centrs tik tuvu pludmalei nav daudzās
vietās. Bet, lai radikāli mainītu tūristu plūsmu, ir jābūt
piesaistes objektiem – sākot no vienkāršām statujām,
strūklakām un beidzot ar dažādiem tūrisma objektiem. Tie var
būt, piemēram, zemūdenes pludmalē vai skatu tornis parkā. Tam ir
jābūt gan pašvaldības, gan privātam ieguldījumam.

Ļoti
spilgts piemērs ir “Lemberga hūte” Ventspilī. Visi
smējās par Ventspili un Lembergu, kad viņš no būvgružiem
sastūma lielu kaudzi, bet šobrīd viņa sastumtā kaudze ir viens
no lielākajiem tūristu piesaistes objektiem Kurzemē. Talsu,
Kuldīgas, Liepājas, Saldus un citu pilsētu iedzīvotāji ziemā
brauc uz šo kalnu slēpot, vasarā tur ir rodeļu trase. Lūk,
pavisam konkrēts piemērs.

Es
būtu gatavs publiskai apspriešanai piedāvāt vairākus lielus
projektus un aicinātu arī pašvaldību atbalstīt šādus,
sākotnēji varbūt pat pārdrošus projektus, ar mērķi piesaistīt
tūristus ilgtermiņā. Iespējams tam nebūtu matemātiska loģika
sākotnēji, bet ilgtermiņā mēs būtu ieguvēji. Ir jāuzdrošinās
vairāk un jādara agresīvāk.

Eiropas
jaunās vadlīnijas atbalsta finansējuma piešķiršanu pašvaldībām
kurortoloģijas attīstībai jeb dažādu SPA procedūru, veselības
rekreācijas objektu veidošanai. Tas viss ir ļoti labi, bet atkal
mēs nosacīti nonāksim kategorijā, kur jau ir konkurence – tāda
pilsēta Latvijā ir Jūrmala un tādas pilsētas ir arī citās
Baltijas valstīs. Mums jāskatās virzienā, kāds apkārt nekur
nav.

Varu
minēt vienkāršu piemēru – Liepāja teju gadsimta garumā ir
bijusi zemūdens bāze, bet mums pilsētā nav pat nevienas
zemūdenes. Saprotu, ka tās visas tika izvestas vai pārdotas, bet
es uzskatu, ka būtu jāuztaisa replika, kas būtu ievērojams
apskates objekts. Vai tā brauc vai nebrauc un stāv statiski ir
otršķirīgs jautājums. Tas būtu unikāls tūrisma objekts, jo
Baltijā nav neviens šāds apskates objekts vai zemūdens bāzes.
Aizbraukt ar velosipēdu līdz šādam objektam, pēc tam apskatīt
parku un palikt viesnīcā jau būtu interesanti.

Ir
pietiekami daudz radošu objektu, ko var uzbūvēt un, manuprāt, ir
jārīko konkursi pēc konkursiem, iesaistot pēc iespējas vairāk
cilvēku, lai mēs nāktu klajā ar pēc iespējas radošākām un
inovatīvākām idejām. Jo inovatīvākas idejas, jo labāk.

Liepāju
mēs varam pozicionēt kā ekskluzīvu tūrisma galamērķi, kas nav
piesārņots ar Eiropas standarta tūrisma vietām. Mēs varam turēt
augstu cenu un piedāvāt kvalitatīvu servisu, kamēr nav liels
tūrisma pieplūdums. Virziens ir uzņemts pareizs un arī pašvaldība
aktīvi strādā. Protams, to vienā gadā nevar mainīt, bet tūrisma
potenciāls ir liels un to vajag izmantot.