Grieķijā notikušais referendums, kurā lielākā daļa grieķu
nobalsoja ”pret”, nozīmē, ka jautājums par konsolidācijas jeb taupības
pasākumiem, patiesībā tika uzlikts nobalsošanai tautai. Taču ir jāsaprot, ka
tie, kas vada Grieķijas valsti, tādi paši politiķi vien ir, un viņiem būs
jādzīvo tālāk, lai cik lieli arī ir un būs prasījumi no starptautiskajiem
aizdevējiem.

Bet skaidrs ir tas, ka tautai Grieķijā ir stipri savādāka
mentalitāte, nekā pie mums. Viss tika stipri īsā laikā nomanipulēts tā, ka
šobrīd ir diezgan jocīga situācija. Daļa saka, ka valsts ”iet pa pieskari”,
savukārt citi saka, ka tā ir jauna iespēja tirgoties, jo tauta ir pateikusi
savu. Bet pāris dienās noorganizēt referendumu ar ļoti neskaidru redzējumu ir
diezgan liels triks. Lai iegūtu laiku tirgoties tālāk.

Referenduma rezultāts patiesībā nav pārsteigums. Ja mums par
šādiem jautājumiem notiktu referendums, pieņemu, ka rezultāts būtu ļoti
līdzīgs. Grieķijas valdība atbildību nolika uz savas tautas pleciem: ja būs
lielas ziepes, tad paši esat vainīgi, jo paši nobalsojāt. Drīzāk ir tā, ka
liela daļa no cilvēkiem pat nesaprata, par ko viņi balso.

Mūsu uzņēmējus notikušais diez vai stipri skars un ietekmēs,
jo ar grieķu mentalitāti mūsu uzņēmējiem nav viegli tirgoties. Grieķi tomēr, kā
jau silto zemju iedzīvotāji, ir karstasinīgi. Arī darījumu cilvēki ir tādi,
tādēļ ne vienmēr var visu sarunāt. Ja kaut kas notiek viņiem ne pa prātam, tad
cilvēki iziet ielās. Atšķirībā no grieķiem, mums var pacelt cenas, pacelt nodokļus,
bet mēs sēžam un bubinām savā nodabā. Tur ir savādāk, emocijas sit augstu
vilni. Un valdība to apzinās. Un tādēļ šis referendums tika rīkots.

Mūspusē nav daudz uzņēmēju, kam būtu sadarbība ar Grieķiju.
Bet Grieķija ir ļoti liels tirgus vācu kompānijām. Vācijas kompānijas Grieķijā
sevi bija nobāzējušas nopietni, bija sainvestējušas ievērojamus līdzekļus. Caur
piegādēm uz Vāciju, iespējams, ietekmi jutīs arī mūsu uzņēmēji. Bet tiešā veidā
nedomāju, ka būs ietekme.

Jā, mazliet nosvārstījās eiro, bet arī tas īstenībā vairāk
attiecas uz bankām, nekā uz uzņēmumiem. Tādēļ domāju, ka lielu svārstību nebūs.

Taču notikušais zināmā mērā ir paraugstunda, kā kārtot
attiecības saistībā ar parādiem. Valsts, kura ilgstoši ir dzīvojusi stipri
zaļi, nu pēkšņi saprot, ka to nevar turpināt.

Mēs Latvijā šai situācijai jau esam izgājuši cauri,
pārcietām laiku, kad nebija citas iespējas, kā vien savilkt jostas. Taču, kā
jau minēju, mēs un grieķi esam divas dažādas mentalitātes. Viņiem nevar
piedraudēt atslēgt gāzi vai vēl kaut ko. Ir jau aprēķināts, ka pēc aizdevumiem
Grieķijai vācu un citiem uzņēmējiem būs jāstrādā stundu ilgāka darba diena, lai
visu to atpelnītu. Bet pamēģiniet grieķim pateikt, ka viņam jāstrādā kaut
pusstunda ilgāk! Tas ļoti labi raksturo situāciju. Tas demonstrē grieķu dzīves
uztveri, kas iegājusies pēdējos gadu desmitos.

Bet patiesībā tas rezultējas ar ļoti lielu parādu nastu
valstij kopumā. Un tas, ko mēģina darīt pēdējā gada laikā, patiesībā ir tikai
seku likvidācija. Patiesībā Grieķijai būtu jāpārdod pāris salas, lai varētu no
šīs situācijas kaut cik saprotamā veidā izkļūt.

Es ļoti ceru, ka Latvijas iedzīvotājiem šobrīd nav pamata
satraukumam par cenu un nodokļu celšanos saistībā ar notikumiem Grieķijā. Jo
pret visu Eiropas budžetu summa, ko Grieķija ir parādā, nav īpaši liela.
Latviju notiekošais var ietekmēt tikai caur banku izlīdzināšanas fondu gadījumā,
ja kaut kas notiek. Bet nedomāju, ka tas tiešā veidā varētu mūs skart. Ir
valstis, uz kurām tas attiecas daudz lielākā mērā.

Pieļauju, ka visticamāk būs jauni un daudz stingrāki
starptautiskie noteikumi – būs stingrāk jāievēro disciplīnas. Taču Latvija jau
tā ļoti cītīgi, kā kārtīgs pionieris, ievēro visus nosacījumus. Protams, nevar
izslēgt iespēju, ka uz pašreizējā starptautiskā rēķina kāds mēģinās dabūt cauri
savas intereses, bet nedomāju, ka Latvija cietīs vai būs kādi kāzusi.