Ko domāju par to, ka individuālie komersanti un uzņēmēji pielāgojas un īslaicīgi “pārkvalificējas”, ja saprot, ka ir iespēja nopelnīt? Tā ir pareiza resursu izmantošana, un norāda uz to, ka cilvēki beidzot sākuši domāt. Vēl viena laba mācība, kas gūta šajā krīzes laikā.

Šoziem, kam bija atbilstoša tehnika, varēja piedāvāt palīdzēt sniega tīrīšanā, novākšanā un izvešanā no iekšpagalmiem, kā arī sniega tīrīšanā no ēku jumtiem. Prieks par tiem, kuri atrada variantus, un izlēma papildus nopelnīt, ja šajā laikā savā tiešajā darbā bijis patukšāks un mazāk darba. Uzņēmēja pamatuzdevums ir gūt peļņu no tā, kas viņam ir. Tāpēc ir veselīgi ik palaikam uz to paskatīties no malas uz to. Varbūt kāda iekārta, kas stāv dīkstāvē, tehnika vai telpas, paša zināšanas, prasmes var izrādīties labs papildus ienākumu avots.

Taču pastāv arī riski, kas jāsaprot un jānovērš, lūkojoties sev sveša lauciņa virzienā. Piemēram, attiecībā uz to pašu jumtu tīrīšanu. Jādomā reāli. Pieļauju, ka katram uzņēmumam ir piemērs, kā tas atradis papildus nišu vai ienākuma avotu. Tas ir risks, ja ienākumi ir tikai no viena avota. Manuprāt, jo daudzveidīgāki ir ienākumi, jo stabilāks un drošāk var justies.

Arī eksportētāji domā līdzīgi. Viņi skatās nevis viena, bet divu trīs tirgu virzienā, ko iekarot. Ja vienā neveicas, citā varbūt ies labāk. Un, jūtot konkurenci, nevar iesūnot.

Ģirts Kronbergs,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
Liepājas nodaļas vadītājs