Pēdējā laikā ir izskanējuši dažādi viedokļi par ekonomikas krīzes cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem, tomēr visi eksperti ir vienisprātis: krīze ir jāpārdzīvo. Mēs gribētu, ka ekonomikas lejupslīdes zemākais punkts būtu tagad, bet mēs to nevaram nekādā gadījumā ne apgalvot, ne noteikt.

Pilsētas ekonomisko izaugsmi ietekmē ne tikai pilsētas Domē pieņemtie lēmumi, bet arī ārējie faktori. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2008.gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,6%, tostarp otrajā ceturksnī – par 0,1%. Savukārt pagājušajā gadā Latvijas ekonomika pieauga par 10,3%.

Saskaņā ar Statistikas pārvaldes datiem Liepājas pilsētā dzīvo 84 974 iedzīvotāji. Uz katriem diviem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens darba spējas vecumam neatbilstošs iedzīvotājs, jeb 533 bērnu, pusaudžu un pensijas vecuma iedzīvotāji uz 1000 darba spējas vecuma iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka pilsētas attīstība zināmā mērā ir atkarīga no apmēram 40 000 iedzīvotāju zināšanām, prasmēm, iemaņām un darba. 2008.gadā ir pieaudzis bezdarbs, oktobrī sasniedzot 5,7%, kas nozīmē – pilsētā bez darba ir 2276 pilsētas iedzīvotāji. Domāju, ka šis skaitlis tuvākajos mēnešos pieaugs, cerams, nesasniedzot tos bezdarba rādītājus, kādi bija deviņdesmito gadu sākumā (15%).

Šodien visā Eiropas Savienībā seko līdzi bezdarba rādītājiem. Vidējais bezdarba līmenis 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs šā gada septembrī bija 7%, bet Latvijas bezdarba rādītājs – 6,8% septembrī – bija astotais augstākais ES.

Pašreizējā ekonomiskā situācija norāda uz divām iespējamajām bezdarba rādītāju attīstības tendencēm Liepājas pilsētā. Pirmkārt, bezdarbs var samazināties, attīstoties produktīvai un konkurētspējīgai ražošanai. Otrkārt, nepilnveidojot un neattīstot pašreiz reģiona attīstību sekmējošo nozaru (tranzītnozares, kokrūpniecības, zivsaimniecības, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, tekstilrūpniecības) konkurētspēju, neieviešot modernās tehnoloģijas un nepaplašinot ražošanas profilu, bezdarba līmenis var būtiski pieaugt, savukārt tas nesīs sev līdzi daudzu vietējo ražotāju darbības pārtraukšanu.

Pilnībā piekrītu Latvijas bankas prezidenta viedoklim, ka lēmumi, kas valstij un pašvaldībām jāpieņem, ir saistīti ar fiskālo politiku, proti, nepieciešams sabalansēts budžets. Tajā pašā laikā domājot, kā valstiski un reģionāli investēt līdzekļus sektoros, kas var radīt ekonomisko ”elpu”. Piemēram, ASV pieredze pagājušā gadsimta 20.—30.gadu depresijas laikā, kā arī Īrijas pieredze 70.—80.gados liecina, ka grūtos apstākļos viens no risinājumiem, ko spēj piedāvāt valdība, ir — palielināt izdevumus. Es nerunāju par ierēdņu aparāta uzturēšanas izdevumiem, bet gan iepirkumiem, investīcijām ilgtermiņa infrastruktūras objektos utt. Tādējādi valdība nodrošina izjukušo līdzsvaru ekonomikā, rada iespēju uzņēmumiem pelnīt un attīstīties, darbiniekiem — laikus un pietiekamā līmenī saņemt algas, kas tālāk tiek tērētas ikdienas vajadzībām, nodrošinot nepārtrauktību apritē, un tā tālāk. Protams, uzņēmumi, kas uz valsts iepirkumu rēķina spēj pelnīt vairāk, arī samaksā vairāk naudas nodokļos, kas attiecīgi ir valsts peļņa. Tiktāl teorija, tomēr abās minētajās valstīs līdzīgos gadījumos šāda taktika palīdzēja ātrāk tikt uz kājām un sākt jaunu izaugsmes posmu.

Šādu jaunu izaugsmes posmu Liepājai es saskatu kopsolī ar iespēju papildus pilsētas budžeta līdzekļiem piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Liepājas pilsētas dome aktīvi plāno un gatavo vairākus infrastruktūras projektus. Plānošanas periodā, kurš tiek uzskatīts no 2007. līdz 2013. gadam plāni ir ļoti lieli un finansiāli ietilpīgi. Optimistiskā scenārijs gadījumā 110 milj. LVL pesimistiskajā 90 milj. LVL. Skatoties un analizējot citu valstu pieredzi, mums rūpīgi ir jāanalizē projektu ekonomiskā pamatotība nākotnē. Izvērtējot, vai konkrētais projekts tiešām ir jārealizē šodien, vai tas var pagaidīt. Uzskatu, ka būtiski sākt ar projektiem, kuri dod jau reālus ietaupījumus tūlīt pēc to realizēšanas, piemēram, energoefektivitātes projekti – pašvaldības bilancē esošo ēku siltināšana. Ko mums reāli dod šādi projekti? Par to var reāli runāt tie pilsētas iedzīvotāji, kuri jau dzīvo nosiltinātās mājās, piemēram, veco ļaužu nama iedzīvotāji, kuri maksā par siltumu uz pusi lētāk nekā citi. Tas nozīmē, ka pašvaldība ietaupītos resursos var ieguldīt citos projektos. Dažādās izstrādes stadijās pašvaldībā jau ir virkne projektu – skolu energoefektivitātes projekts, kas paredz visu skolu siltināšanu – 5 milj. LVL, Sociālās dzīvojamās mājas Flotes ielā siltināšana, kā arī pilsētas apgaismojuma modernizācija.
Protams, liels uzsvars ir jāliek uz projektiem, kas pavairo pilsētas priekšrocības investoriem – gan vietējiem gan ārvalstu. Tāpēc, kā otra prioritāte būtu jāvirza projektiem, kuri veicina infrastruktūras pilnveidi Liepājas ūdens apgādē, siltumapgādē u ielu infrastruktūras pilnveidē.

Gunārs Ansiņš,
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks