Vairumam liepājnieku Jūrmalas parka ziemeļu daļa starp Zvejnieku aleju un pludmali asociējas ar kuitiem, kuru teritorijā suņu pastaigas ir prātīgākais, ko varēja izdomāt. Taču tā nav bijis vienmēr.

1897. gadā, sākot krasta artilērijas baterijas Nr. 6 celtniecību, (starp citu – toreiz jūra pilsētas joslā bija kādus 200 m tuvāk) notika vērienīgi nocietinājumu maskēšanas darbi. Agrākos jūrmalas kārklus aizvietoja melnalkšņi, vītoli, zemās priedes… No sākotnējās koku un krūmu veģetācijas pāri palikušas dažas saliņas, ko pēc cietokšņa likvidācijas pasaudzēja pilsētnieku mājlopi un nežēlīgā kāpu norakšana, lai smiltis vestu uz jaunbūvēm būvmateriālam un griestu pārsegumu siltināšanai.

Taču no 1966. gada, kad par Liepājas IK priekšsēdētāju kļuva Kārlis Strautiņš, 1032.-1991., pakāpeniski šī parka daļa ieguva civilizētu veidolu. Neiztika, protams, bez komjauniešu, bērnības un jaunatnes svētkiem un tamlīdzīgu padomju dzīves tradīciju propagandas, taču aiz kāpu joslas parādījās jauni stādījumi, ko sāka dēvēt par Jaunlaulāto parku. Ar K. Strautiņa rīkojumu katram Liepājas ZAKSĀ* reģistrētajam pārim brīvprātīgi obligātā kārtā bija jāiestāda pa vītolu, liepu vai papeļu pudurim. Jaunos kociņus dāvināja pilsēta, kā arī nodrošināja ar melnzemi un darba rīkiem. Toreizējās Komjauniešu kāzās koku stādīšana jaunlaulātajiem kļuva par jautru scenāriju ar dzērienu un uzkodu nobaudīšanu.

Jaunlaulāto parks kļuva par Jūrmalas parka ziemeļu daļas turpinājumu, taču tagad ir aizmirsts gan tā nosaukums, gan tapšanas vēsture. Taču vēl šodien suņu pastaigas laukumā apskatāmi papeļu vai vītolu stumbru pāri, kas gluži kā cilvēku mūži – te kopā savijuši zaru vainagus vai noliekušies katrs par sevi un atkārto savu stādītāju likteņus. Suņu pastaigu laukums, protams neapdraud bijušo Jaunlaulāto parku. Nu lemts, ka parkā nebūs grandiozās 12 stāvu viesnīcas un sanatorijas, vismaz līdz iznīkst dižķibe. Bet varbūt šajā parka daļā vispār neiederētos apbūve un tajā vajadzētu atjaunot un turpināt K. Strautiņa iesākto?

*Civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs, tagad Dzimtsarakstu nodaļa.

Gunārs Silakaktiņš,
Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperts