Izskatās jau labāk nekā pagājušajā gadā, tiešām cerīgi. Mitrumiņš šogad pažēlo, ir pietiekami silts, ir vienmērīgāka gaisa temperatūra – kārtīga vasara. Bet vērtējums “labi” būs tikai tad, kad raža būs pagrabos un klētīs, tikai tad varēs priecāties un dot galīgo vērtējumu.

Lai arī var redzēt, ka graudaugi jau sāk gatavoties un kļūst zeltaini dzeltenīgi, šogad ražas novākšana, visticamāk, notiks vēlāk, vismaz graudaugiem. Pērn šajos datumos mēs jau bijām tuvu kulšanai, tagad vēl dažas nedēļas jāgaida. Sējas termiņi graudaugiem šogad neizmainījās. Kartupeļus gan iestādījām nedaudz vēlāk, salīdzinot ar citiem gadiem, 3. un 5. maijā, kad dienas bija kļuvušas siltākas, tiesa, arī pagājušajā gadā to darījām salīdzinoši vēlu – 17. maijā, jo arī pērn pavasarī nebija atbilstoša gaisa temperatūra.

Pagaidām turas gana silts un mitrs laiks, un graudaugiem tāds ir labvēlīgs.

Ja atceramies pagājušā gada ilgstošo sausumu un sauli, tad graudu ražas nogatavošanos varēja dēvēt par graudaugu nokalšanu un graudu pārmērīgu izkalšanu. Šogad veģetācija notiek ilgāk, vienmērīgāk, tādēļ ražai vajadzētu būt kvalitatīvākai, graudiem rupjākiem, ar lielāku mitruma procentu, neizkaltušiem.

Laika prognozēm sekojam līdzi, taču pēdējo nedēļu laikā tās nepiepildās. Skatos arī pēc novērojumiem, un tie īsti nesaskan ar solīto. Prognoze rāda, ka nelīs, bet apkārt klejo atsevišķi mākonīši, un tas nozīmē, ka, piemēram, kaimiņu pagastā līst. Citreiz atkal sola, ka līs, un vienā mūsu pagasta galā patiešām ir lietus, bet pie mums – nekā, un otrādi.

Pavasarī izskanēja versija, ka šogad Ukrainas kara dēļ būs jāsēj vairāk, lai neveidotos pārtikas deficīts. Bet jāņem vērā, ka zemes ir tik, cik ir, vairāk jau nerodas – cik tās ir, tik apstrādājam, tik apsējam. Mēs nevaram dabūt lieku zemi klāt, varam tikai pamainīt kultūras – kartupeļus, rapsi vairāk vai mazāk, bet kopējās platības izmainīt nav iespējams.

Izmaiņas pārtikas nozarē noteikti vēl būs.

Piemēram, energoresursu cenas ir tā sakāpušas, ka loģiski – pārtikai arī jābūt dārgākai. Bet kurš to varēs atļauties nopirkt vajadzīgā vai vismaz minimālā daudzumā? Maizi vajag, bet tā maksā tik, cik maksā. Piemēram, jau tagad graudi maksā 400 eiro tonnā, degviela – pāri par 2 eiro, minerālmēsli – pāri par 1000 eiro tonnā. Tad savelciet kopā, cik daudz jau tagad izmaksas ir pieaugušas!

Man grūti teikt, kā tas viss beigsies. Pagaidām es neko netaisos prognozēt. Bail domāt, kas notiks rudenī ar graudu kaltēšanu, jo elektrībai cenas ir augšā, tāpat degvielai un gāzei. Cik tā ražas sezona izmaksās? Jātur īkšķis, lai kulšanas laiks būtu saulains un nebūtu papildu izmaksas par kaltēšanu, jo tās šogad tiešām būtu milzīgas.

Tas pats attiecas uz kartupeļu novākšanu. Sieva man prasa, vai es varu pateikt, cik ražas laiks mums izmaksās. Es uzskatu, ka līdz ražas novākšanai izmaksas vēl ir pieņemamas, lielākie tēriņi sāksies, kad ražu vajadzēs transportēt, izmantot elektrību pagrabā, noliktavā un šķirošanā.

Uz degvielas cenu krišanos es baigi neceru, vienīgi varu cerēt, ka kartupeļa pārdošanas cena ļoti nenokritīsies. Mums, lauksaimniekiem, ir valsts atbalsts degvielai – atlaide 30 centi uz vienu litru, taču tāds tas ir jau gadiem.

Guntis Silenieks, zemnieku saimniecības “Gudriķi” saimnieks

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.