Beidzot ar likuma pantu noteikts regulējums, kas ir elektroskrejritenis un kādi ir tā lietošanas noteikumi. Viss gan līdz galam vēl nav nolemts, tomēr viesta skaidrība, no cik gadu vecuma drīkst ar to braukt, cik ātri (25 km/h maksimālais ātrums), kā arī tas, ka šāds braucamais ir paredzēts tikai vienam cilvēkam, nevis vairākiem.

Iepriekš varēja redzēt, ka uz viena elektroskrejriteņa pārvietojas vairāk par vienu cilvēku vai arī bērni, kas jaunāki par 14 gadiem. Kamēr nebija likuma regulējuma, policistiem, tā teikt, rokas bija sasietas.

Tagad tā vairs nav – arī skūteru vadītājus par pārkāpumiem ceļu satiksmē varēs saukt pie atbildības tāpat kā velosipēdistus.

Runājot par braukšanas ātrumu ar elektroskrejriteni, gribu atgādināt vadītājiem, ka infrastruktūra (ietves vai veloceliņi) ir paredzēta konkrētiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja skūtera vadītājs pa to pārvietojas, tad jāizvēlas atbilstošs ātrums, ar kādu pārvietojas gājēji vai velosipēdisti.

Būtu neprāts elektroskrejriteņa vadītājam pa ļaužu pilnu gājēju ietvi braukt ar maksimālo atļauto ātrumu. Tā nedrīkst būt. Dažam, kurš pie skrejriteņa ir pieradis, šāds ātrums varbūt neradīs problēmas, taču, kā zināms, ir arī nomas skrejriteņi, kurus izmanto nepieredzējuši braucēji, cits varbūt vispār brauc pirmo reizi.

Te arī sākas problēmas, jo dažam arī 15 km/h var būt par ātru, lai godam novaldītu braucamo un neapdraudētu ne sevi, ne citus.

Diemžēl pērnā gada ceļu satiksmes negadījumu statistika nav patīkama – tieši vismazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki aizvien biežāk kļūst par cietušajiem. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 88 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji.

Jautājums, kur un kā ar elektroskrejriteņiem pārvietoties, vēl līdz galam nav atrisināts. Latvijā tas ir jauns pārvietošanās līdzeklis, kuram jāatrod sava vieta. Ja riteņbraucējiem ir veloceliņi, tad skūteriem īpaši paredzētas infrastruktūras nav un diez vai arī kādreiz būs.

Jā, mēs varam runāt par to, cik ļoti atbalstām zaļo domāšanu, taču nevar būt tā, ka elektroskrejriteņu lietotāji sāk diktēt noteikumus gājējiem vai riteņbraucējiem, kuriem droša infrastruktūra jau ir radīta.

Pilngadīgajiem uz ceļa vairs nav nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība, jo pieaugušajiem ir pienākums zināt ceļu satiksmes noteikumus vismaz minimālā apmērā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka viss sākas galvā, proti, tie, kas gribēs, ignorēs noteikumus, lai kādi tie būtu. Tādi cilvēki diemžēl ir un būs, bet cerēsim, ka apzinīgo vienmēr būs vairāk.

Gvido Ķirsons, CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks