Skolā nopietni remontdarbi nebija veikti kopš pagājušā gadsimta 50 gadiem. Situācija bija ļoti traģiska, dzīvojām arī lielā daļā ar padomju laika mēbelēm.

Atskatoties uz piedzīvoto renovāciju, varu teikt – mums ļoti paveicās ar projekta autori – arhitekti Ilzi Mekšu. Viņa ir jauns cilvēks, mūsdienīgi domājoša, bet tajā pašā laikā mūsu uzdevums bija, cik vien iespējams nesabojāt skolas vēsturisko vidi. Domāju, ka mums tas izdevās. Ar lielu pietāti izturējāmies pret skolas vērtībām. Vēlējāmies, lai tie, kas kādreiz te mācījušies un šobrīd te ienāktu, justu, ka vide nav sveša, tā ir tā pati mīļā, saprotamā. Gribējām, lai ir līdzīgas izjūtas, kādas tās bijušas līdz lielajām pārmaiņām. 

Kad skolā viesojās Guntars Račs, mūsu absolvents, viņš iegāja aktu zālē, un sekoja izsauciens: “Te nekas nav mainījies!” Pēc tam viņam sacīju, ka tas ir lielākais kompliments, ko mēs ar arhitektu varējām saņemt. Man pašam ir divējādas izjūtas, katru rītu ienākot skolā. Liekas, – tik skaisti, viss ir labi izdarīts, bet tajā pašā laikā skola ir tā pati, ko zinu un pazīstu. Tāpēc ar prieku gaidām turpinājumu. Bet faktiski sunim jau ir pārkāpts, atliek tikai aste. Ceru, ka nākamā gada rudenī varēšu teikt: “Skola ir pabeigta par visiem 100 procentiem!”. Kā jau minēju, mūsu skolai modernizācija bija ļoti nepieciešama, un situācijā kādā agrāk bijām mēs, domāju, ka šobrīd ir arī citas Liepājas izglītības iestādes. Tādēļ rastie 10 miljoni ir ārkārtīgi priecīga vēsts.

Iepriekšējiem skolas remontdarbiem aktīvi seko līdzi arī pats. It kā jau varētu to nedarīt, jo notiekošo kontrolēja pašvaldība. Bet tā kā gribēju, lai gala rezultāts ir labs, izrādīju interesi. Tas, protams, prasīja iedziļināšanos un līdz ar to laiku, bet uzskatu, ka tas bija tā vērts. Arī tagad noteikti sekošu līdzi modernizācijas darbiem, kas skolā varētu sākties jau šoruden. Vasaras ir īsas, tāpēc jāizmanto jebkurš brīdis, kad vien iespējams. 

Ieguvumu ir daudz, bet pats galvenais – mūsu bērni var mācīties gaišā, patīkamā un ergonomiskā vidē. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka skolā bērns pavada lielāko daļu no savas dienas. Vai vides dēļ uzlabojušās arī viņu sekmes, tiešu datu mums nav, taču ir manāms, ka bērns klasē vairāk mobilizējas darbam. Vide pavisam noteikti ietekmē to, kā jūtamies. Taču negribu teikt, ka pirms tam, pirms remonta, skolā bērni nejutās labi. Šai skolai vispār, manuprāt, ir ļoti laba aura. Pēc remonta mums, piemēram, nav bijuši nekādu problēmu ar sienu apzīmēšanu vai inventāra bojāšanu, ja kaut kas ir noticis, tad tas nav apzināti, ļaunprātīgi. Ir švīkas uz krēsliem, bet tie ir no modernajiem apģērbiem un somām, kurās iestrādātas kniedes un līdzīgi elementi. Šķiet, ka skolēni respektē ieguldīto darbu un to, ka tas faktiski darīts viņu dēļ.

Helvijs Valcis,
Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas direktors