Karina Palkova: Ja valsts ilgstoši zina par būtisku trokšņa piesārņojumu, tai ir pienākums rīkoties
Izvērtējot situāciju Ikšķilē pie valsts galvenā autoceļa A6, secināts, ka ilgstoša iedzīvotāju pakļaušana paaugstinātam vides trokšņa līmenim skar tiesības uz veselību, privāto dzīvi un labvēlīgu vidi. Kā būt pasargātiem no pārmērīga satiksmes trokšņa?
"Kurzemes Vārds"
Pārmērīgs satiksmes radīts troksnis nav tikai infrastruktūras vai budžeta plānošanas jautājums, tikai tehniska vai vides aizsardzības problēma. Tas ir cilvēktiesību jautājums.
Tas skar Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi, veselības aizsardzību un labvēlīgu vidi. Šīs tiesības nedrīkst būt deklaratīvas.
Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvus aizsardzības mehānismus pret pārmērīgu troksni.
Pārbaudes lietā secināts, ka atbildīgajām institūcijām jau ilgstoši bija zināms par trokšņa piesārņojumu Ikšķilē autoceļa A6 tuvumā.
Veselības inspekcijas un trokšņa stratēģisko karšu dati apliecina satiksmes trokšņa robežlielumu pārsniegumu šajā teritorijā, savukārt iedzīvotāji gadiem ilgi vērsuši uzmanību uz būtisku negatīvo ietekmi uz miegu, dzīves kvalitāti un veselību.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informēja, ka autoceļa A6 Ikšķiles posma pārbūves projektam un prettrokšņa pasākumiem finansējums ir piešķirts, prettrokšņa sienas izbūvi uzsāks 2027. gada pavasarī un darbus pabeigs līdz jūlijam.
Diemžēl prettrokšņu risinājuma virzība sākās tikai pēc ilgstošas un neatlaidīgas Ikšķiles iedzīvotāju līdzdalības
šīs problēmas aktualizēšanā un cīņas par savu tiesību aizsardzību.
Atzinumā īpaši uzsvērts, ka vispārīga atsaukšanās uz finanšu līdzekļu trūkumu nevar kalpot par pietiekamu pamatojumu ilgstošai bezdarbībai cilvēktiesību aizsardzības jomā.
Valstij ir pienākums laikus plānot un īstenot pasākumus, lai novērstu būtiskus pamattiesību aizskārumus.
Aicinu arī stiprināt vides trokšņa pārvaldību valstī kopumā.
Nepieciešams pilnveidot teritorijas plānošanas regulējumu, lai jau laikus novērstu situācijas, kurās dzīvojamā apbūve tiek attīstīta paaugstināta trokšņa zonās bez atbilstošiem aizsardzības pasākumiem.
Vienlaikus būtiski skaidri noteikt atbildību par trokšņa mazināšanas risinājumu īstenošanu.
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē ne tikai aizsargāt dabu, bet arī nodrošināt iedzīvotājiem un viņu bērniem iespēju pilnvērtīgi izmantot savu mājokli, atpūsties un dzīvot apstākļos, kas nekaitē veselībai.
Ja valsts ilgstoši zina par būtisku trokšņa piesārņojumu, tai ir pienākums rīkoties.
Karina Palkova, Tiesībsardze