Intervija ar VUGD Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieku Hermani Plisko.

– Cik labi Latvijas iedzīvotāji zina ārkārtas numuru?

– Pērn uz 112 zvanīts gandrīz 930 tūkstošus reižu. Salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, zvanu skaits 112 zvanu centros samazinās, taču pieaug to izsaukumu skaits, kur ārkārtas situācijās palīgā tiek saukts VUGD.

Salīdzinot ar 2020. gadu, trīskāršojies saņemto transportlīdzekļu eZvanu skaits, jo pieaug jaunu un modernu automašīnu skaits Latvijā.

2021. gadā pēc VUGD pasūtījuma veikts pētījums apliecināja, ka

83% Latvijas iedzīvotāju zina tālruņa numuru 112, kas ir labs rādītājs, bet nepietiekams,

jo vēl joprojām ir gadījumi, kad negadījumā cietušie vai aculiecinieki zvana ģimenes locekļiem vai paziņām, jo nezina citu veidu, kā saņemt operatīvo dienestu palīdzību.

Diemžēl 46,58 % zvanu, kas pērn saņemti 112 zvanu centros Latvijā, saistīti ar saimnieciskiem jautājumiem, vēlmi parunāties vai izjokot. Cilvēki ziņo, ka mājoklī dzirksteļo elektrības vadi, bojāts ūdensvads, nav karstā ūdens, vaicā, kā sazvanīt vajadzīgo iestādi.

Lai gan šādu zvanu skaits salīdzinājumā ar 2021. gadu ir samazinājies par 4%, tomēr to apjoms vēl joprojām ir ļoti liels un var kavēt palīdzības sniegšanu tiem, kam tas ir nepieciešams.

– Ko nozīmē ikdienas statistikā minētie maldinājumi? Vai tiešām cilvēki tīšuprāt apgrūtina dienesta darbu?

– Uz izsaukumiem, kurus apzīmē kā maldinājumus, tiek izsūtīta VUGD tehnika un personāls, bet apdraudējums netiek konstatēts.

Visbiežāk iedzīvotāji ir redzējuši situāciju, kad liekas, ka ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, bet, ugunsdzēsēji glābēji notikuma vietā degšanu vai citu negadījumu nekonstatē.

Piemēram, celtniecības putekļi, kas nāk no kāda ēkas loga, noturēti par dūmiem, tālumā redzamas liesmas izrādās kontrolēts ugunskurs, aizdomas, ka cilvēkam palicis slikti un tāpēc never mājokļa durvis, neapstiprinās utt.

Ja izsaukums bijis maldinošs, tad no pieteicēja netiek prasīta atbildība, izņemot situāciju, kad tā ir apzināta dienestu resursu tērēšana un maldināšana.

Aizvadītajā gadā VUGD saņēma 3659 maldinošus izsaukumus.

– Tātad – kādos gadījumos noteikti jāzvana uz 112, bet kad to nevajag darīt?

– Tālruņa numurs 112 pieņem ziņojumus par vispārējo drošību un kārtību (ugunsgrēks, sprādziens, sagruvums), sabiedrisko kārtību (konflikti, huligāniskas darbības) un citiem likumpārkāpumiem, apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai.

Zvanu centra dispečeri nepieciešamības gadījumā uz notikumu izsūta VUGD resursus vai veic ziņojuma pāradresāciju Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vai Gāzes avārijas dienestam.

Ja, piemēram, bojāta durvju slēdzene, notikusi ūdensvada vai kanalizācijas avārija, mājās iemitinājušies insekti vai grauzēji vai arī automobilis iestidzis dubļos vai sniega kupenā, pēc palīdzības ir jāvēršas pie citiem pakalpojumu sniedzējiem vai jāzvana uzziņu dienestam un jāvaicā pēc komunālo dienestu, namu apsaimniekotāju, deratizācijas u. tml. dienestu palīdzības.

– Vai plānoti kādi uzlabojumi, kas palīdzētu cilvēkiem labāk orientēties palīdzības lūgšanā?

– Drīzumā darbību sāks tīmekļvietne www.112.lv. Tajā būs apkopoti Latvijas operatīvo dienestu sniegtie drošības padomi pareizai rīcībai dažādos apdraudējumos.

Tāpat norit pēdējie darbi, lai pavisam drīz Latvijas iedzīvotājiem piedāvātu viedtālruņos lejupielādējamu lietotni ”112 Latvia”, kas sniegs iespēju piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un saņemt paziņojumus par iespējamo apdraudējumu.