Diemžēl neredzu, ka tuvākajā laikā gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas varētu samazināt lielveikalu apetīti.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji parlamenta Pieprasījumu komisijā minēja vairākus iemeslus pārtikas cenu pieauguma pamatotībai – energoresursu krīze, izejvielu, degvielas, transporta sadārdzināšanās u.c.

Vienlaikus viņi norādīja, ka pārtikas cenu kritums varētu būt gaidāms rudens sākumā – tāds ir ekonomiskais cikls, proti,

ja energoresursu cenas krīt februārī vai martā, tad produktu cenās tas atspoguļojas pusgadu vēlāk.

Šobrīd no simts procentiem tikai deviņiem procentiem produktu cenas nedaudz samazinājušās. Tirgotāji sola nopietnu dialogu ar ražotājiem, lai rastu iespēju cenas mazināt, īpaši pamatproduktiem, piemēram, griķiem, olām, piena produktiem, dārzeņiem, eļļai utt.

Es gan neguvu stingru pārliecību tam, ka kaut kas būtiski mainīsies, atliek vien cerēt uz to.

Pie šī jautājuma noteikti atgriezīsimies rudenī, kad sāksies Saeimas rudens sesija. Ja tomēr septembrī vai oktobra sākumā cenu samazinājums netiks novērots, būs jāapsver tālākie soļi.

Ar Ekonomikas ministriju esam vienojušies, ka tā veiks monitoringu, analizējot cenu no ražotāja līdz veikala plauktam. Tāpat,

ja pārtikas cenu ziņā uz pozitīvo pusi nekas nemainīsies, mums kopā ar valdību būs jāsāk domāt, kā šo jautājumu risināt.

Iespējams, jāiet līdzīgs ceļš kā Francijā, Īrijā un citās valstīs, kas sāk domāt par kaut kādām sankcijām un kontroles mehānismiem attiecībā pret pārtikas uzņēmumiem.

Līdzīgs stāsts ir par bankām, kas tagad gūst papildu ienākumus EURIBOR likmes kāpuma dēļ. Bankas diktē kreditēšanas noteikumus un gūst milzīgu peļņu, nedarot neko.

Arī bankas jāspiež kaut kādā veidā būt solidārām ar sabiedrību – vai nu lai tās atvieglo kreditēšanas nosacījums, vai arī maksā virspeļņas nodokli.

Hosams Abu Meri, Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.