Latvija Eiropas Savienībā iestājās 2004.gadā. Atceros, ka tolaik biju pret to. Nē, es nebiju pret pašu savienību kā tādu, bet gan pret to, ka Latvija nebija izdarījusi tā sauktos “mājas darbus”. Par pilsoņiem, ražošanu… Turklāt tie nav izpildīti joprojām, lai gan sen vajadzēja.

Man šķiet, ka runāt par to, kas Latvijā ir palicis labāk kopš iestāšanās, ir mazliet dīvaini. Jo atbilde uz šādu jautājumu ir vienkārša. Pirmkārt, kaut vai pārvietošanās. Šengenas valstu ietvaros to varam darīt brīvi, bez robežām. Otrkārt, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, Latvija finansiāli sen būtu bankrotējusi. Caur dažādiem fondiem esam saņēmuši vairākus miljardus. Un treškārt – kur šobrīd būtu Latvija? Baltkrievijas stāvoklī? Tās, manuprāt, ir trīs banālākās atbildes, ko vajadzētu paturēt prātā.

Es pats jūtos ļoti labi Eiropas Savienībā. Vieglāk varu strādāt daudzās zemēs. Vai ir taisnīgi vienmēr vainot Eiropas Savienību visās nelaimēs? Uzskatu, ka tas ir muļķīgi. Cilvēki vienkārši nav informēti. Piemēram, pats esmu spiests savā darbavietā pavadīt pusi dienas, lai uzrakstītu stulbas atskaites par katru dienu, stundu, ko esmu darījis. Vai domājat, ka kaut kur citur tā notiek? Brisele neko tamlīdzīgu neprasa, tā notiek tikai Latvijā.

Cukura ražošanu neiznīcināja Eiropas Savienība, bet gan vietējie bāleliņi. Aktuāla lieta Liepājā ir arī kuģi. Paši naudu gribēja un paši kuģus sagrieza. Un te ir jādomā – vai gribas strādāt ilgtermiņā, vai ātri notrallināt naudiņu.

Nē, latvietis nav būtne, kas pretotos visam jaunajam. Kaut vai paskatieties uz 20.gadsimta vēsturi. Latvietis ir viens no lielākajiem klejotājiem.

Ko es domāju par eiro ieviešanu? Šobrīd tas ir izdzīvošanas jautājums. Ja pēc trīs gadiem tas nenotiks, būs lielas ziepes. Neieviešana nāktu tikai par sliktu. Te nav runa par ērtu norēķināšanos, aizbraucot uz citām valstīm. Domāju par cilvēkiem, kas ir aizņēmušies kredītus, galu galā par Latvijas aizņēmumu. Visizdevīgāk to būtu atdot eiro.

Igors Šuvajevs,
filosofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. Phil