No 1. jūnija Latvijā paaugstināsies samaksa par nepamatotiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumiem. Tāpat mediķi par šādu izsaukumu vairs neizrakstīs rēķinu pie pacienta mājās, bet tas tiks darīts centralizēti – rēķinu nosūtīs pa pastu.

Pirmkārt, te jārunā par gadījumiem, kad jau pieteikuma brīdī ir skaidrs, ka situācija nav dzīvībai vai veselībai kritiska. Šādos gadījumos dispečers var atteikties nosūtīt brigādi un cilvēkam ieteikt vērsties citur, jo acīmredzot kaut kāda vajadzība ir, bet tā nav kritiska. Ja cilvēkam tomēr nav nekādu citu iespēju un viņš tomēr vēlas veikt izsaukumu, tad dispečers informē, ka tas ir maksas pakalpojums, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šobrīd šī samaksa ir 40,14 eiro.

Otrkārt, ir gadījumi, kad izrādās, ka dispečeram sniegtā informācija ir pilnīgi aplama. Tā ir maldināšana. Cilvēki ir ļoti atšķirīgi, un mēdz atgadīties dažādas situācijas. Mēs ar to saskaramies ikdienā. Biežāk to dara reibumā esoši cilvēki – kādam kompānijas biedram izsauc palīdzību. Mediķi aizbrauc, cilvēks mierīgi guļ savā gultā, viņam ir stiprs alkohola reibums, visi apkārt turpina kompānijā uzdzīvot. Bet cilvēks, kad viņu pamodina, atgaiņājas un vēl nolamā mediķus.

Plānots, ka pieaugs samaksa, jo ir pieauguši kopējie izdevumi par brigādes izbraukšanu.

Samaksa par nepamatotiem izsaukumiem varētu pieaugt līdz 56 eiro, bet tas vēl nav apstiprināts.

Ir jāsaprot, ka dienestam tiek piešķirts valsts budžets tā funkciju veikšanai. Mūsu funkcija ir palīdzēt cilvēkiem dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās. Šie izsaukumi viennozīmīgi joprojām būs bez maksas.

Vēl viena lieta, kas mainīsies, ir veids, kādā cilvēkiem par šiem pakalpojumiem tiks piestādīti rēķini. Ja iepriekš to darīja brigāde izsaukuma laikā, tad turpmāk mēs rēķinu izrakstīsim centralizēti un nosūtīsim pa pastu. Tas tāpēc, ka nereti mēdz rasties konflikta situācijas, piemēram, brigāde atrodas izsaukuma vietā pie iereibušas kompānijas, bet izrādās, ka nevienam neatliekama palīdzība nav nepieciešama. Tad iedomājieties, kā šādā brīdī lai noformē rēķinu – tas var būt risks pašu mediķu drošībai. Diemžēl šādas situācijas tiešām mēdz notikt. Šādās situācijās rēķinus sūtīsim arī bez iepriekšēja brīdinājuma par to. Protams, reizēs, kad cilvēkam nav citas alternatīvas kā saukt ātros, viņš tiek informēts par samaksu, tādējādi viņam ir iespēja izvēlēties – maksāt par pakalpojumu vai tomēr izvēlēties piemērotāku palīdzības saņemšanas veidu. Tāpat nepamatoti izsaukumi tiks izvērtēti. Mediķis sniegs slēdzienu, ka izsaukums bijis nepamatots, pēc tam speciālisti izvērtēs un lems – nosūtīt rēķinu vai ne.

To ir ļoti grūti prognozēt, bet, ja skatāmies pasaules praksē, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta resursi ir visdārgākie visā veselības sistēmā. Arī Latvijā tas ir dārgs resurss – tā ir trīs cilvēku brigāde, kurā ir divi mediķi un speciāli apmācīts transportlīdzekļa vadītājs. Tāpat automašīnā ir aprīkojums dzīvības glābšanai, reanimēšanai, smagām traumām. Ja šāda komanda dodas apmeklēt cilvēku, kam vienkārši ir temperatūra, tas nodokļu maksātājiem izmaksā ļoti dārgi. Citās valstīs samaksa par nepamatotiem izsaukumiem ir daudzkārt augstāka, pat vairāki simti eiro.

To, vai 56 eiro kādu daļu atturēs no maldinošiem izsaukumiem, ir grūti pateikt, bet tas, ka kāpj izmaksas, lai šo resursu uzturētu, ir vairāk nekā skaidrs.

Mūsu mērķis absolūti nav sniegt maksas pakalpojumus. Tos mēs gribētu ierobežot, cik vien iespējams, lai mēs būtu gatavi braukt un glābt dzīvības.

Lai nav tā, ka mēs esam aizbraukuši faktiski veikt maksas pakalpojumu, kamēr netālu kādam ir infarkts, insults, smaga trauma vai ir notikusi avārija. Bet brigāde tikmēr raksta rēķinu nepamatotā izsaukumā. Mēs vēlamies, lai būtu gatavi doties tad, kad tiešām tikai mēs varam palīdzēt.

Ir jāsaprot, vai konkrētajā situācijā ir citas alternatīvas – ģimenes ārsts dienas laikā, dežūrārsts, vakaros un brīvdienās ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis (66016001), kur var vērsties daudzos gadījumos. Tāpat var doties uz ārstniecības iestādi, kur sniedz steidzamo palīdzību. Ja pašam nav transportlīdzekļa, var palūgt kaimiņiem vai paziņām, lai aizved. Jā, dažkārt tas prasa laiku un ieguldījumus, bet alternatīvas tomēr ir. Tad, ja notiek autoavārija, dzelzceļa katastrofa vai cilvēkam ir infarkts, citas alternatīvas nav – esam tikai mēs. Mums ir svarīgi, lai mēs būtu gatavi ātri reaģēt tieši uz šādiem izsaukumiem.

Pilnīgi noteikti uz 113 ir jāzvana situācijās, kad dzīvība ir apdraudēta tūlīt un tagad, šajā pašā mirklī. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai viņam radušies pēkšņi elpošanas traucējumi. Ja gūta smaga trauma satiksmes negadījumā, kritienā no liela augstuma, ja ir nopietni apdegumi, tai skaitā ķīmiski. Ja cilvēks nokrīt un izmežģī plecu, tā nav dzīvībai bīstama situācija, ja vien nav citas komplikācijas, kas apdraud dzīvību. Tāpat jāsauc ātrā palīdzība, ja ir pēkšņa, spēcīga asiņošana – traumas dēļ vai no dzimumceļiem. Arī pēkšņas un dzīvību apdraudošas saslimšanas ir pamatots iemesls – pēkšņas sāpes krūtīs, kas liecina par infarktu, vienas puses vājums, kas liecina par insultu. Tādas pēkšņas kaites, kad burtiski var just, kurā brīdī tās sākas.

Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša