Vienreiz gribas pastāstīt arī par kaut ko, kas mūsu valstī ir labs. Un tie ir bezmaksas zobārstniecības pakalpojumi bērniem. Tepat, Liepājas Zobārstniecības poliklīnikā.

Kad dēlam pirms diviem gadiem bērnudārzā negadījuma rezultātā grupiņas biedrs izsita priekšzobu un uzzināju to tikai, ierodoties viņam pakaļ, ap pulksten sešiem vakarā zvanīju savai dakterei un prasīju, ko darīt. Patlaban vairs neko, jāgaida rīts, man atbildēja. Puika neko neēda, cik varēja noprast no bērna, kas vēl nerunā – ļoti sāpēja. Tikai nākamajā dienā viņam ielika zāles, un par to samaksāju desmit latu. Pēc nedēļas noskaitīju vēl desmit latu par plombu.

Laiks gāja uz priekšu, bet tā sauktais pudeļu kariess un vecāku gēni darīja savu. Bērnam zobos parādījās caurums pēc cauruma, lai arī par kalcija trūkumu uzturā teorētiski nevarētu sūdzēties. Līdz vienā vakarā puika sajuta sāpes. Jau grasījos griezt savas zobārstes numuru, kad atcerējos radumeitenes teikto – kamēr vēl nav 18 gadu, jāpaspēj bez maksas salabot zobus poliklīnikā. Ja jau pusaudze ir gatava iet uz vietu, kas neskaitās dikti stilīga, tad jau sistēmā varbūt kas ir mainījies, nospriedu un sameklēju zobārstniecības poliklīnikas tālruņa numuru. Dakteri bija gatavi pieņemt tai pašā vakarā. Ja nepatiks, vairāk neiesim, nosolīju sev un dēlam. Taču nākamnedēļ būs pēdējā reize, kad dakteris jāapmeklē, un puikam visi zobi būs kārtībā.

Tik tiešām nevaru sūdzēties par attieksmi. Neviens bērnu par ķīseli nesaukā, kā manā bērnībā, un visu cenšas sarunāt, cik nu ar vienu mazu cilvēku to var izdarīt. Rēķinu, ka valsts man ir ļāvusi ietaupīt aptuveni sešdesmit latu, un tas patiesi priecē – vismaz kaut kāda reāli jūtama atdeve no nodokļu maksāšanas.

Turklāt poliklīnika līdz pat vēlam vakaram ir pilna arī pieaugušajiem, un nesen dzirdēju viedokli, ka arī par maksu iznāk lētāk nekā pie privātā daktera. Laikam būs jāpārbauda praksē.

Ilze Šķietniece,
divu bērnu mamma