Ināra Dundure: Tiklīdz pasludina attālinātās mācības, tā būtu jānodrošina datori izglītības iestādēm
Ārkārtējās situācijas dēļ pašlaik visu klašu skolēni mācās attālināti, arī 1.–4. klašu audzēkņi, kas mācības atsāka šonedēļ. Bērniem nepietiek viedierīču, kā arī daudzviet nav kvalitatīva interneta pieslēguma. Problēmas ar tehnisko nodrošinājumu atklājušas arī nevienlīdzību starp pilsētu un lauku skolām.
"Kurzemes Vārds"
Tiklīdz pasludinām attālinātās mācības, tā būtu jānodrošina stabils interneta pieslēgums un datori izglītības iestādēm, skolēniem un pedagogiem.
LPS pagājušā gada rudenī veica izglītības iestāžu aptauju. No 562 iestādēm atbildes sniedza 542. 1.–6. klasēs 18% bērnu nav sava datora vai arī tas ir neatbilstošs. Taču laukos datori nav pieejami 23,2% bērnu. Te parādās sociālekonomiskās situācijas ietekme.
7.–12. klasēm līdzīgi –datoru trūkst 18,2% skolēnu, laukos – 24%. Vairāk nekā trešdaļai pedagogu arī nav savas ierīces. Daļa skolotāju to risina, vadot stundas no skolas.
Saprotams, ka nevaram momentā iegādāties tādu daudzumu datoru. Mums ir digitālās pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, kurās ir paredzēts, kādā veidā jānodrošina interneta pieejamība visai sabiedrībai. Neatradu tur neko par datortehnikas iegādi. Tātad mērķis nesasniegs visas ģimenes.
Ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ļoti lielas summas, no kurām 20% plānoti digitalizācijai. Tātad ir jāatvēl no turienes. Ārkārtējā situācija ir valsts izsludināta. Pašvaldību budžeti šim gadam ir samazināti par 4–10%. Mums ir vidējās jūdzes optiskā interneta pieslēgumi, bet kabelis iet garām skolai – nav pēdējās jūdzes jeb pieslēguma gala lietotājam. Digitālajās pamatnostādnēs teikts, ka meklēs risinājumu.
Paldies par to pašu, diemžēl tehnikai nekā.
Decembrī ministrija iegādājās vairāk nekā 6000 datoru. Taču to sadale notika pēc skolēnu skaita izglītības iestādēs. Situācijā, kad lielākās skolas jau ir labāk apgādātas, mazās lauku skolas nekvalificējās.
Tātad bērniem, kas dzīvo attālākās vietās, izglītības pieejamība mazinās. Pašvaldības ir daudz palīdzējušas, bet programmai jābūt valsts līmenī.
Mācību gads strauji iet uz priekšu. Parādījās informācija, ka no 29.janvāra tiks izmantota virszemes televīzija, kas nodrošinās mācību saturu pirmdienās un piektdienās.
Citu valstu pieredze rāda, ka mazajiem bērniem izmanto tieši virszemes televīziju, jo viņiem ir svarīgi redzēt un saprast.
Tas būtu ļoti labs risinājums paplašināt mācību saturu visiem, bet galvenokārt mazajām klasēm.
Grozījumi “Izglītības likumā” paredz attālinātu mācību procesu organizēt arī tad, kad nav ārkārtējās situācijas. Tā ir “Skola 2030” jeb kompetencēs balstīts izglītības saturs digitālā formā. Tāpēc šis jautājums jāskatās pašlaik un arī nākotnē, lai bērni varētu pilnvērtīgi piedalīties izglītības procesā.
Ināra Dundure, LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos
