Ziedu tirgošana saistībā ar 8.martu jau sākusies. Pērk ne tikai tulpes, bet arī pārējos ziedus. Puķes Sieviešu dienai cilvēki nepērk tikai 8.martā, tirdzniecība parasti sākas jau 6.martā. Pakāpeniski pieprasījums palielinās, taču vislielākais tas ir 8.martā no rīta. Nav gluži tā, ka pie durvīm stāvētu rinda, taču klientu pieplūdums ir ievērojams.

Grūti būtu izdalīt, kuri ziedi šajos pavasara svētkos ir pieprasītākie. Pērk visus – gan neļķes un rozes, gan tulpes. Aptuveni vienādās proporcijās. Mīts, kā kādreiz uzskatīja, ka 8.marts ir tikai tulpīšu svētki, ir aplams. Tie laiki pagājuši.

Pērk arī puķes podiņos, taču ne tik daudz kā grieztos ziedus. Piemēram, kāds vīrietis šodien atzina: “Gribu dzīvas puķes.” Mūsu izpratnē taču visas dabīgās puķes ir dzīvas, taču viņš vēlējās “dzīvu” – augošu.

Protams, ziedus šajās dienās iegādājas arī dāmas, taču lielākā pircēju daļa tomēr ir vīrieši. Un vairākums – kungi solīdos gados, tā ap 40 gadiem. Jaunieši biežāk ziedus iegādājas uz Mātes dienu un Valentīna dienu, taču ir puiši, kas ziedus iegādājas arī Sieviešu dienā.

Viņi lielākoties meklē ko eksotiskāku, iegādājas nelielu skaitu ziedus. Bieži pērk rozes, jo laikam jau viņus nobiedējuši nostāsti par tulpēm.

Kungi ir konservatīvāki. Ir daļa tādu, kuriem tomēr vislabāk tīk neļķes, citiem – tulpes. Pa vienam ziedam iegādājas reti kurš. Gadās arī, ka kāds vēlas veselu klēpi. Cik cilvēku, tik uzskatu. Ļoti bieži vēlas pušķus, pēc tiem ir ļoti liels pieprasījums.

Bijuši arī gadījumi, kad mums, ziedu pārdevējām un floristēm, kāds no pircējiem 8.martā pasniedz pa ziedam. Tiesa gan, šādi gadījumi ir ļoti reti. Saņemtos ziedus noteikti nesam mājās, jo tie taču tieši mums dāvāti. Ir taču patīkami saņemt ziedus! Vai tad ir kāda sieviete, kuru tas neiepriecinātu? Galvenais – priecē sirds siltums, cilvēku attieksme. Brīdī, kad saņem ziedus, pārdevēja jūtas sieviete, nevis tikai kā darbinieks.

Visu mūžu esmu šajā jomā strādājusi, tādēļ nevaru iedomāties, kā būtu Sieviešu dienā nestrādāt ar ziediem, netirgot tos. Patiktu gan, ja ziedu tirdzniecība būtu vienmērīgāka, nevis ar atsevišķām kampaņdienām. Bet ir, tā kā ir, un katri svētki ir jauki.

Bet brīvdienu gan šajā dienā negribētu, tas man nav nepieciešams. Cik kuram sirdī ir svētki, tik ir. Cik tad ģimenēs šodien vispār svētkus varam atļauties svinēt?

Ināra Iesalniece,
floriste