Pārsvarā svētki jau no seniem laikiem pasaules tautām ir pakārtoti zemkopībai. Gads ir sadalīts darba ciklos, un pavasarī zemnieki sāk gatavoties jaunam cēlienam. Un šis ir pēdējais brīdis izklaidēties. Lieldienas iezīmē gadalaika nogriezni, diena paliek arvien garāka, ir atnākusi saule, siltais laiks.

Latvijai pāri ir gājušas dažādas tautas, katra ar savām tradīcijām, ticību, un mūsu kultūrai kaut ko nesušas klāt. Latvietis to ir bijis spiests pieņemt. Nezinu, kāpēc šodien tik ļoti sirsnīgi attiecamies pret Helovīniem, lai gan nezinām šo svētku patieso nozīmi. Un atzīmējam vienkārši – aizejot uz krogu un piedzeroties. Nekas nav jāprot, nekas nav jāsaprot. Manuprāt, ar Valentīna dienu ir līdzīgi – pietiek ar puķi, sirsniņu uz vaiga.

Lieldienas prasa zināšanas. Rituāla pamatā ir dziesmas, taču ne visi tās prot. Ko darām šajā dienā? Uzliekam kādu mūzikas disku, uzcepam šašliku un, paceļot glāzītes, saucam – nu tad! Paldies, Dievam, ka šajos svētkos nav pazudusi vismaz sišanās ar olām! Tā simbolizē sauli, apaļo gadu, dzīvības sākšanos. Jaunieši vienmēr ir meklējuši izpriecas, tāpēc arī ir šūpošanās, olu ripināšana. Un meitām par izšūpošanu jādāvina olas. Uz laukumu Lieldienās jāiet ar veselu olu grozu, jo ar tām būs jāmainās, kāda varbūt olu kaujās saplīsīs.

Cilvēkiem patīk Lieldienas. Sevišķi bērni par tiem priecājas. Tad ir atnācis saulainais laiks, ir arī brīvdienas. No vāciešiem aizgūtā tradīcija – olu slēpšana – nav slikta. Vecākiem nevajag būt slinkiem un radīt bērnos prieka izjūtas, jo tās viņiem paliks atmiņā uz mūžu. Ja kaut vienu reizi kopā ar bērniem Lieldienu tradīcijas izbaudīsiet, viņš to atcerēsies un rādīs arī saviem bērniem. Tā ir pēctecība. Gēnos šīs lietas mums ir, un tās nepazūd, nevar tik viegli iznīdēt.

Lieldienas vislabāk atzīmēt zaļumos, un novēlu ikvienam to izbaudīt. Ko noteikti šajos svētkos vajadzētu izdarīt? Strauti, kur mutes nomazgāt, mums pilsētā nav, mājām apkārt ar basām kājām pa asfaltu arī neskriesim. Varam uzvilkt mugurā jaunas drēbes, būt čakliem, piecelties agri un nopērt gultā gulošos sliņķus ar pūpoliem vai kadiķi. Un šo bunti kaut kur noslēpt. Lieldienu rītā mute jānomazgā un bērniem pašiem ir jāuzklāj gulta. Un tad jau jāiet ar iepriekšējā vakarā izvārītām olām mainīties, šūpoties. Manuprāt, Lieldienas ir prieka dienas.

Novēlu visiem priecīgas Lieldienas, kārtīgi izšūpoties, priecāties, satikties ar draugiem, mīļi parunāt. Piecelieties agrāk un sagaidiet sauli!

Ināra Kalnarāja,
Folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja