Pēdējos gadus Ziemsvētkus svinam citādāk, nekā to darīja mūsu senči – laiki mainījušies, kalendāri mainīti. Bet īstie latviešu Ziemsvētki ir, un tos vajag atzīmēt!

Īstie latviešu Ziemsvētki jeb Ziemas saulgrieži nav 24.vai 25.decembrī. Šogad tie ir 21.decembrī. Tas ir mirklis, kad diena ir visīsākā, bet nakts – visgarākā. Tie ir astronomiskie Ziemas saulgrieži. Jo latvieši vēsturiski dzīvojuši pēc astronomiskā, pēc dabas kalendāra. Jo latvietis ir dabas cilvēks, zemnieks.

Ir ļoti būtiski jaunajai paaudzei stāstīt, mācīt un rādīt mūsu senču tradīcijas. Jo tagad, kad ieejam Eiropā, liela daļa latviešu, sevišķi jaunatne, ir iedomājušies, ka viņi ir eiropieši, nevis latvieši. Tādēļ ir jo īpaši būtiski turēt cieņā senču mantojumu un latviešu tradīcijas.

Mums bieži nākas saskarties ar ārzemju delegācijām, arī jauniešiem, kuri ierodas ciemos. Viņi zina savas tautas mantojumu, tradīcijas, ka tās cieņā jātur.

Mūsējie kaut kā grib būt eiropieši, negrib būt latvieši. Un tāpēc jo īpaši ir ļoti svarīgi zināt latviešu tradīcijas. Lai, nonākuši Eiropā, mūsu tautieši tur, svešajos ļaudīs, apzinātos, kas viņi patiesībā ir un kur ir viņu saknes.

Kaut bieži ir tā, ka tikai svešumā nonākuši mūsu tautieši sāk meklēt informāciju. Bet kamēr dzīvo tepat, savās mājās, dažiem šķiet, ka viņi nav latvieši.

Mēs jau veselu mēnesi ik dienu esam ”Namīnā”, uzņemam pat pa četrām kompānijām dienā. Nāk gan bērnudārznieki, gan veselas klases no skolām. Arī pieauguši, piemēram, Liepājas apkaimes bibliotekāri.

Strādājam vaiga sviedros. Darām visu, lai parādītu, kā latviski svinēt Ziemas saulgriežus. Mācām gan bērnus, gan viņu vecākus.

Velti strādājuši noteikti nebūsim, jo mazie bērni jau momentā uzņem visu jauno. Sevišķi, ja tas tiek rādīts interesanti. Grūtāk ir informāciju aizvadīt līdz pusaudžiem un jauniešiem. Bet to, kas būs apgūts, tas arī paliks katrā. Jo katrs jau atceras: vai, mana vecmāmiņa darīja tā vai šitā. Tāpat daudzi atcerēsies: mēs ”Namīnā” to un šo…

Kamēr mūs neizliks no ”Namīna”, iesākto noteikti turpināsim. Jo tradīciju apguvei ir vajadzīga piemērota vieta. Vide. Tās nevar mācīties lielveikalā vai tirgus placī. Tam nepieciešama atbilstoša vide. Un ”Namīns” ir īstā vide.

Ināra Kalnarāja, folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja