Šajā gadījumā runājam par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nevis par administratīvajiem pārkāpumiem, kas ir vienkāršāka līmeņa un mazāk kaitējoši.

Jau šobrīd Krimināllikumā ir nodaļa “Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi”. Tie ir dažādi – koku ciršana, neatļautas medības, bīstamu atkritumu aprakšana, jūras piesārņošana un citi.

Šie nodarījumi ir formulēti – ar būtisku kaitējumu.

Jo neatgriezeniski radīts kaitējums dabas videi ir nevis vienam cilvēkam, bet sabiedrībai kopumā.

Pašlaik par to spriež tāpēc, ka Eiropas Savienībā pieņemta direktīva, kas būtiski pastiprina sodus un paredz kriminalizēt atsevišķus jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Direktīva jāievieš visās dalībvalstīs, lai rastu vienotu pieeju noziedzīgajiem nodarījumiem pret dabu un vidi.

Vai līdz šim Krimināllikumā paredzētie sodi ir tikuši piemēroti pietiekami efektīvi un sasnieguši mērķus, pateikt ir grūti, jo nav veikts pētījums par to, kā sistēma strādājusi.

Lielākā daļa noziegumu, ko direktīva nosaka, par ko jāparedz kriminālatbildība, jau šobrīd Latvijā ir spēkā.

Tā tas nenotiek, ka par smagu nodarījumu videi vainīgais var vienkārši atpirkties, samaksājot lielu soda naudu,

tādos gadījumos nevar būt administratīvā atbildība.

Nāks klāt jauni noziedzīgi nodarījumi – kuģu apstrādes noteikumu pārkāpšana, iekārtu nelikumīga ekspluatācija, noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu laišana tirgū, arī nelikumīgas darbības ar invazīvajām svešzemju sugām un darbības, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējuma.

Direktīva paredz jaunu būtiska kaitējuma slieksni kriminālatbildībai – ja ekosistēma, dzīvotne aizsargājamā teritorijā ir pilnībā iznīcināta.

Brīvības atņemšanas sodu amplitūda ir gradēta atkarībā no nodarījuma sekām, sākot no 3 līdz pat 10 gadiem.

Turpmāk atbildība iestāsies ne tikai tad, kaitējums jau nodarīts, bet arī tad, ja personas rīcība varēja izraisīt būtisku kaitējumu videi vai apdraudēt cilvēku veselību.

Iespējamība un varbūtība direktīvās tiek ietverta arvien biežāk. Praktiķiem tas var radīt, negribētu teikt, ka grūtības, bet prasa kompetences celšanu, jo vairs nebūs tā, ka eksperti tikai konstatē, ka kaut kas ļoti slikts jau ir noticis.

Jāspēj formulēt un pierādīt kaitējuma iespējamību.

Jautājums par sodu praktisko piemērošanu un to, kā pierādīt, piemēram, kas izgāzis mežā būvgružus, ir Valsts policijas, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetences jautājums.

Droši vien ir situācijas, kad neiespējami kaut ko pierādīt, bet mūsdienu tehnoloģijas, ja vien ir spējas un zināšanas, dod iespējas situācijas risināt.

Indra Aizupe-Dzintare, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta vadītāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.