Energoresursu cenas vispirms var samazināt, palielinot un dažādojot piedāvājumu. Mums vajadzīgas lielākas enerģijas piegādes no citiem partneriem, kas nav Krievija, proti, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Jānodrošina infrastruktūra, lai varētu šīs piegādes saņemt.

Kopumā ES veiksmīgi atbrīvojas no Krievijas dabasgāzes atkarības. Ja vēl pagājušajā gadā Krievijas gāze veidoja 40% no ES gāzes importa, tad šobrīd tie ir vairs tikai 9% no gāzes, ko Eiropa saņem pa cauruļvadiem.

Arī vietējā līmenī vismaz īstermiņā jādara viss, lai saražotu pēc iespējas vairāk enerģijas, pat ja nedaudz nākas atkāpties no ļoti straujas virzības uz Eiropas zaļo kursu, kuru neviens nav atcēlis.

Šajā krīzē, ko raisījis Krievijas nepamatoti sāktais karš Ukrainā, mums pēc iespējas vairāk jāizmanto vietējie resursi. Cilvēku vajadzības ir prioritāras!

Jau vairākās valstīs domā par to, ka varētu atjaunot akmeņogļu izmantošanu siltuma vai elektrības iegūšanai. Mums nav akmeņogļu, bet Latvijā vairāk varam izmantot, piemēram, koksnes atkritumus, ko esmu rosinājusi jau sen, diemžēl gāzes lobijs līdz šim bijis pārāk ietekmīgs.

Visvairāk mums jāveicina atjaunīgo energoresursu ražošana. Eiropas Savienības (ES) līmenī tuvākajos gados tīrajā enerģijā plānots papildus ieguldīt 300 miljardus eiro, galvenokārt saules un vēja enerģijā. Eiropā noteikts, ka nākotnē uz visu jaunu ēku jumtiem jāizvieto saules paneļi.

Tāpēc svarīgi turpināt saules paneļu uzstādīšanas atbalsta programmu gan iedzīvotājiem, gan mazajiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts dubultot siltumsūkņu izmantošanu un investēt resursus tālākai ūdeņraža tehnoloģiju pētniecībai, kas Latvijā varbūt ir mazāk attīstīta joma, kā arī biometāna ražošanas jaudas palielināšanai. Šie visi stimuli varētu nākt no Eiropas līdzekļiem.

Latvijā daudz tiek runāts par enerģijas taupīšanu, diemžēl šajā ziņā gan valstī kopumā, gan individuāli pārāk maz tiek darīts. Tirdzniecības centri tiek apkurināti ne pa jokam, lai gan apmeklētāji tajos uzturas virsdrēbēs.

Katram no mums tomēr jācenšas un jāīsteno taupības pasākumi, jo energoresursu pieprasījuma kritums samazinās šo resursu cenu.

Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija (EK) arī piedāvā daudz vairāk līdzekļu ieguldīt ēku renovācijā.

EK šonedēļ nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot platformu, lai dalībvalstis kopīgi varētu iepirkt energoresursus, jo nav jau nekāds noslēpums, ka bagātās valstis, piemēram, Vācija, gatavas maksāt jebkuru cenu, lai nodrošinātu savus iedzīvotājus ar gāzi. Taču tas paaugstina resursu cenas mazāk turīgām valstīm.

Šonedēļ Eiropas Parlamentā izskanējis arī priekšlikums, ka varētu novirzīt aptuveni 40 miljardus eiro, lai mazāk aizsargātām mājsaimniecībām, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem kompensētu enerģijas izmaksas. Tas būtu tūlītējs atbalsts.

Mēs gan pagaidām nevaram pateikt, kāda daļa no tā pienāktos Latvijai. Tā nav maza summa, un valdību līmenī būtu jāpacīnās, lai Latvijai piešķirtu konkrētu šī finansējuma daļu.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte