Intervija ar pirmsskolas izglītības iestādes “Liedags” vadītāju Ingu Kārkliņu.

– Vai šī iecere ir īstenojama?

– Protams, īstenot var gandrīz jebko, jautājums – vai to vajag?

Šāda prakse ir daudzās valstīs. Šogad mūsu iestādes pedagoģes “Erasmus” projekta ietvaros ir viesojušās vairākās Eiropas valstīs, kur pirmsskolās uzņem ļoti mazus izglītojamos.

Piemēram,

Grieķijā uz bērnudārzu ved bērniņus jau no 6 mēnešu vecuma,

arī Čehijā uzņem bērnus, kuri vēl nav sasnieguši gada vecumu, jo bērnu kopšanas atvaļinājums tur nav tik garš, kā pie mums Latvijā.

Liepājā ir bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji (sertificētas aukles), kuri sāk pieskatīt bērniņus, arī privātās pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā uzņem bērnus, kuri nav sasnieguši 1,5 gadu vecumu.

Tā, ka patiesībā tas nav nekas jauns.

Zinu, ka Daugavpilī to jau praktizē. Šāda vecuma bērni tiek integrēti grupās kopā ar divgadniekiem.

Es teiktu, ka

jāvērtē, vai vecākiem ir nepieciešams bērnu vest uz pirmsskolu jau tik agrā vecumā,

un tad jāapzina visi izaicinājumi, kas šāda lēmuma īstenošanai būtu jāpārvar.

– Ar ko būtu jārēķinās, ieceri realizējot dzīvē?

– Ja ko tādu Latvijā grib pieņemt, tad būtu jādomā ne tikai par virkni atbalsta pasākumu – par bērnu skaitu grupā, papildu personālu u.c. –, bet arī par to, vai bērni sāktu apgūt pirmsskolas programmu no gada vecuma.

Šobrīd programma ir bērniem no 1,5 gadu vecuma.

Varbūt tas būtu bērnu pieskatīšanas pakalpojums? Kāds būtu personāls, kas ar tik maziem bērniem strādātu – skolotāji, bērnu pieskatīšanas pakalpojuma sniedzēji?

Kā šāds pakalpojums tiktu integrēts izglītības iestādes ikdienas darbā?

Tik maziem bērniņiem noteikti nevar būt viens skolotājs un viens skolotāja palīgs.

Šeit būtu arī citas higiēnas prasības – atsevišķas guļamtelpas, redeļu gultiņas, cita ēdienkarte, cits dienas režīms.

Tik maziem bērniņiem ir vajadzīgs pat divas reizes pagulēt, nepietiek tikai ar vienu pusdienlaika miedziņu.

Ja tiešām ko tādu pieņems, tad ir ļoti daudz nianšu, par kurām ir jādomā un kuras ir ļoti svarīgas, lai to varētu īstenot. Lai nav tā, ka tiek pieņemts lēmums un pēc tam tiek domāts, kā to izdarīt.

– Vai vecākus šī iespēja interesētu?

– Pagaidām grūti pateikt, noteikti būtu ļoti individuāli. Ir vecāki, kas domā, ka arī pusotra gada vecumā bērns ir par mazu, līdz ar to, ja ir iespēja, vēl paliek mājās.

Ir bērni, kas ir agrāk gatavi dārziņam. Tas ir vairāk atkarīgs gan no vecāka, gan no bērna.

Šāds lēmums noteikti varētu tikt sasaistīts ar bērnu kopšanas atvaļinājuma garumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.