Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Inga Zeide: Kaut kādā mērā testi ir apgrūtinājums, bet, ja visi tagad bļausim, cik tas grūti, nekur tālu netiksim

Šodien sākas jaunais mācību gads skolās. Lai gan epidemioloģiskā situācija rada bažas, iecerēts maksimāli koncentrēties uz izglītību klātienē. Tas nozīmē skolēnu regulāru testēšanu, kā arī darbinieku vakcinācijas pietiekamu aptveri, lai vecākiem atkal nenāktos bērnus mācīt mājās pašiem. Kā pirms svarīgā darba cēliena jūtas skolu direktori?

Inga Zeide: Kaut kādā mērā testi ir apgrūtinājums, bet, ja visi tagad bļausim, cik tas grūti, nekur tālu netiksim
Foto: Egons Zīverts
01.09.2021 06:00

Roberts Džeriņš

"Kurzemes Vārds"

Intervija ar Liepājas Liegada vidusskolas direktori Ingu Zeidi.

Vai šoruden izdosies atgriezties pie klātienes mācībām?

– Kaut ko precīzi prognozēt šobrīd nav iespējams. Viens ir turpmākā epidemioloģiskā situācija, jo, ja kumulatīvais rādītājs kādā brīdī pārsniegs 200 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, mums būs atkal jāpārprofilējas uz attālinātām mācībām vai tam pietuvinātu režīmu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Otrs jautājums, kas iezīmējas, – cik vispār šobrīd gatavi klātienes mācībām ir bērni un pedagogi. Es runāju par mentālo gatavību pēc pusotra gada, kas aizvadīts, mācoties attālināti.

Mūsu skola nevienu brīdi nebija pilnībā atpakaļ klātienē, un grūti pateikt, kā būs tagad. Arī bērni pieraduši mācīties savā ritmā, un to nedrīkstam ignorēt.

Tomēr uzskatu, ka tam, kā mēs tālāk darbojamies, būtu jābūt nevis skolas lēmumam, bet valstiskam uzstādījumam. Publiskajā vidē visu laiku runā, ka no pēdējo gadu pieredzes jāpaņem kādi secinājumi, bet realitātē šķiet, ka mēs tā fundamentāli neko neesam mācījušies, jo šobrīd visas skolas eksperimentēs.

Man šķiet, ka arī skolotāji nav psiholoģiski gatavi pilnvērtīgām mācībām klātienē, un tas ir pilnīgi objektīvi. Viņi vai nu mēģinās realizēt to pašu modeli, kas bija pirms pandēmijas, vai meklēs savu ceļu, un tas ir sarežģīti. Un, protams, arī bērniem ir sarežģīti, jo viņiem vispirms būs jāmācās atkal sadzīvot ar 30 cilvēkiem vienā klasē, komunicēt. Tas visiem ir liels izaicinājums, un, manuprāt, arī šeit trūkst kopēji izdarīto secinājumu un vienotas koncepcijas.

Viens gan, situācijai, kas mūs, visticamāk, kaut kad atmetīs atpakaļ virtuālajā pasaulē, esam daudz gatavāki, nekā bijām, piemēram, pērn janvārī, kad daudzi skolotāji tikai mācījās lietot digitālās platformas, veidot prezentācijas, strādāt pie ekrāna. Daudz resursu novirzījām, lai skolotāji nebaidītos no virtuālās vides un attālinātās stundas būtu maksimāli jēgpilnas.

Ko no attālināto mācību pieredzes iepriekšējā gadā atzīstat par derīgu?

– Viena lieta, kas man personīgi patika visā pandēmijas situācijā, – tā mūs izdzina ārā no telpām. Mainījās tādi pasākumi kā izlaidumi, kas allaž notikuši aktu zālē. Maijā, jūnijā ir pietiekami jauks laiks, lai varētu doties laukā, un pavasarī realizējām pilnīgi cita formāta pasākumus ārpus skolas telpām. Runāju ne vien par izlaidumu, bet arī labāko skolēnu apbalvošanu, dārza svētkiem pedagogu godināšanai, kas izdevās necerēti labi. Arī āra nodarbības ir prakse, kas jāpārņem un jāturpina, jo, ja atgriežamies atpakaļ tādā pašā modelī kā pirms pandēmijas, tad tas nozīmē, ka nekādus secinājumus izdarījuši neesam.

Ir jāpārskata formāti un mācību saturs. Jāsaprot, ka ir lietas, no kurām var atteikties un arī vajag tās atmest, un ir lietas, ko bērni var darīt patstāvīgi.

Skolām tagad vairāk jābūt tādām kā ceļa rādītājām. Ir maksimāli jēgpilni jāizmanto laiks, ko pavadām skolā. Sēdēt un atklausīties stundas nav produktīvākais variants, to saprotam visi.

Vai šobrīd paredzētā iknedēļas skolēnu testēšana, jūsuprāt, ir optimālais variants, lai nodrošinātu mācības klātienē?

– Par to esmu daudz domājusi, bet, kamēr man nav labāka varianta, ko ieteikt Izglītības un zinātnes ministrijai, tikmēr pieņemu šo, jo vienkārši neredzu citu ceļu, kas ļautu atgriezties klātienē. Pieņemu, ka, veicot skrīningu, daļa saslimušo tiks izķerti un tas radīs kaut kādu drošības sajūtu.

Mūsu skolā testēšanas pirmais raunds noslēdzās diezgan civilizēti. Protams, ir vecāki, kas uzskata savu situāciju par unikālu un liek skolai atskaitīties, nosūtīt ministrijas noteikumus, uz kuriem balstoties lūdzam veikt testus. Uzskatu, ka tas ir ciniski. Tajā pašā laikā liela daļa vecāku apzinās situāciju, kādā esam, un ir ļoti pretimnākoši, arī runā ar saviem bērniem un psiholoģiski sagatavo viņus šeit gaidāmajam, par ko esam pateicīgi.

Esmu dzirdējusi, ka bērni šo siekalu kolbu neprot piepildīt, īpaši mazākajās klasēs, tad ir jājautā: kas tur tik sarežģīts? Ziniet, arī aiziet uz tualeti sākumā var būt sarežģīti, līdz to iemācās.

Par šo jautājumu vispār nebūtu jādiskutē. Protams, kaut kādā mērā testi ir apgrūtinājums, bet, ja visi tagad bļausim, cik tas grūti, nekur tālu netiksim. Jāsaprot, kāda mērķa vārdā mēs testēšanu veicam, šoreiz individuālās intereses nav prioritāras.

Vai esat saņēmusi vecāku iesniegumus par to, ka bērni izglītosies mājās?

– Līdz šim esmu saņēmusi divus šādus iesniegumus. Pret kopējo skolēnu skaitu tas ir absolūti niecīgs procents. Ja jau vecāki uzņēmušies to darīt, tas ir viņu risks. Atkal būtu jājautā, ko mēs sagaidām no izglītības – atzīmes vai zināšanas.

Civillikums, piemēram, joprojām nosaka, ka par bērna izglītību atbildīgi ir vecāki, skola ir starpnieks. Ja vecāki var nodrošināt pilnvērtīgu mācīšanos mājās, kāpēc ne?

Bažas gan šajā gadījumā rada komplicētāki mācību priekšmeti, piemēram, fizika, ķīmija, dabaszinātnes. Vecākiem jāsaprot, ka to, kas nepadosies, nepatiks, nevarēs izlaist. Vismazāk gribētos, lai šie atsevišķie gadījumi ir papildu slogs skolotājiem, jo daudzi līdz galam neizprot, ka atbildība gulst uz pašu vecāku pleciem. Skolas iesaistās ar metodisko atbalstu, bet tās nebūs privātstundas.

Ja skatāmies uz eksāmenu rezultātiem, aizvadītajā mācību gadā tie bija zemāki nekā iepriekš. Tas ir fakts. No tā varam secināt, ka attālinātās mācības skolēnu zināšanu līmeni ir ietekmējušas. Daudziem ir tikai virspusējas zināšanas, jo bērniem un ģimenēm līdz galam nav izpratnes par mācīšanās jēgu. Bet pandēmijas konkrētākas sekas varēsim redzēt tikai pēc vairākiem gadiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz