Kļūstot par biedrības “Dzīvnieku brīvība” biedru, esmu aicināta dalīties ar savu viedokli dzīvnieku aizsardzības jautājumā.

Mūsdienu cilvēku uztrauc ētiskais jautājums par dzīvnieku aizsardzību. Apzinoties cietsirdību pret dzīvniekiem un vides piesārņotības sekas, arvien vairāk pasaulē tiek aizliegts audzēt kažokzvērus industriālos nolūkos, izmantot dzīvniekus izklaides industrijā, kā arī tiek uzlaboti dzīvošanas apstākļi pārtikai paredzēto dzīvnieku labturībai. Piemēram, kažokzvēru audzēšana aizliegta vai ierobežota tādās valstīs kā Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bosnijā, Hercegovinā, Nīderlandē, Norvēģijā, Slovēnijā, Čehijā, Norvēģijā, Luksemburgā, Šveicē, vairākās Vācijas federālajās zemēs un citās valstīs.

Ir skaidri redzams, ka pasaulē pieaug informētība par to, kādas ciešanas sagādājam dzīvniekam, bieži vien vieglprātīgu, egoistisku vēlmju dēļ.

Šoreiz nerunāšu par jautājumu būt vai nebūt veģetārietim, valkāt ādas apavus funkcionālam nolūkam vai nē. Uzskatu, ka tas ir katra cilvēka ziņā.

Jāpaiet ilgam laikam, lai sabiedrība spētu mainīt savus uzskatus, varbūt jānomainās paaudzēm. Svarīgi, lai mēs prastu izvērtēt, kas tiešām būtu tas svarīgais un neaizvietojamais, kas liktu mums izmantot dzīvnieku resursus.

Nekad neesmu domājusi, ka cilvēks tikai tāpēc, ka viņam ir labāk attīstītas smadzenes, būtu pārāks par dzīvnieku esības ziņā. Mēs visi – dzīvās būtnes esam viena radītāja radīti, vai tas būtu visums vai Dievs. Mums visiem vienādi dota iespēja būt šai pasaulē. Ikviena dzīva būtne vēlas un ir pelnījusi nodzīvot sev doto laiku cieņpilni un pēc iespējas kvalitatīvāk. Pēc zinātnieku pētījumiem dzīvnieki, tāpat kā cilvēki, spēj just sāpes, bēdas, bailes, pieķeršanos… Uzskatu, ka cilvēkam nav dota tāda vaļa atņemt dzīvniekam dzīvību un izmantot dabas resursus bez attaisnojoša mērķa.

Dzīve ir dzīve ar visiem tās skarbajiem likumiem. Dabā ir paredzēts, ka lai izdzīvotu citam jānogalina citu. Lai izdzīvotu! Neapšaubāmi, lai izdzīvotu dabā plosās savi likumi. Tā daba to paredzējusi, un mums atliek vien samierināties.

Tomēr, rodas jautājums, vai mums – humānām, saprātīgi domājošām būtnēm – tiešām vajadzīgs nogalināt, lai pagreznotos ar kažokādas apkaklītēm, atslēgu piekariņiem, spēļu mantiņām, cepuru pušķiem? Katrai šai ”skaistajai” lietiņai apakšā slēpjas cietsirdība, bezgalīgas mokas, ciešanas un asinis. Domāju, ka daudzi cilvēki līdz tam nav aizdomājušies, ka ar katru nopirkto kažokādu tiek veicināta vardarbība pret vidi un dzīvniekiem. Apzinoties to, šīs greznumlietas nemaz neliekas skaistas un estētiskas.

Liktos ļoti dīvaini, ja mēs sava mīluļa kaķa vai četrkājainā drauga pūkaino kažociņu noskatītu sev jaunai apkaklei. Kāpēc mīlētais mājdzīvnieks būtu labāks par cepures pušķim nogalināto?

Laikam ejot, der novērtēt šī laikmeta vajadzības un prioritātes. Gribētos izvērtēt, vai tiešām mūsdienās, lai sasildītos, vajadzīgas kažokādas? Nedzīvojam taču Antarktīdā.

Vai tiešām mūsdienās varētu likties izklaidējošs cirks, kurā tiek spīdzināti dzīvnieki dresūrā? Slepeni uzņemti video ir pierādījums tam, kādas ir cirka aizkulises, ko izcieš izklaides dzīvnieks. Vai kādam tas varētu likties smieklīgi un izklaidējoši?

Svarīgi, ka bērnam jau no mazotnes ieaudzinām just cieņu un mīlestību pret dzīvnieku, būt sociāli atbildīgam. Mazs bērns nesaprot, ka spēlējoties ar dabīgās kažokādas rotaļlietu viņš īstenībā spēlējas ar dzīvību, cirka lācītis nepilda trikus tāpēc, ka viņš to vēlas, bet tiek mocīts, spīdzināts, pielietojot nežēlīgas metodes.

Es ticu, ka cilvēce kļūst humānāka, ka nākotnes cilvēks arvien vairāk izpratīs šo problēmu un rīkosies atbildīgi. Mēs nedrīkstam būt par pasaules nogalinātājiem, vides un visa dzīvā iznīcinātājiem.

Nevēloties sevi saistīt ar cietsirdību pret dzīvnieku, audzinot jauno modes paaudzi, ne velti tādi pasaules noteicošie zīmoli kā Channel, Gucci, Burberry, Michael Kors, Armani, Tommy Hilfiger, Yoox, Hugo Boss, Ralph Lauren, Stella McCarney, Net-a-porter, Calvin Klain, Tom Ford, Versace u.c. atteikušies no kažokādu izmantošanas apģērbu industrijā.

Pateicoties progresīvām tehnoloģijām, alternatīvs piedāvājums apģērba tirdzniecībā ir tik daudzpusīgs un bieži vien paliek grūti atšķirt dabīgu ādu no mākslīgas.

Ikviens cilvēks kaut vai ar mazumiņu var piedalīties dzīvnieku aizstāvībā. Kaut vai nenopērkot dabīgās kažokādas izstrādājumus nevajadzīgām greznumlietām. Kaut vai aizdomājoties un nedaudz ierobežojot savu ego un patērēšanas kāri.

Ingrīda Lūre, biedrības “Dzīvnieku brīvība” biedre