Svētdiena, 19. maijs Sibilla, Teika, Lita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ingrīda Strika: No leģionelozes var pasargāt stipra imunitāte

Šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijā apstiprināti jau 17 leģionelozes saslimšanas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Leģioneloze jeb leģionāru slimība ir leģionellas baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis). Arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) saslimšanas gadījumi periodiski tiek konstatēti.

Ingrīda Strika: No leģionelozes var pasargāt stipra imunitāte
Foto: Publicitātes
15.03.2024 05:00

liepajniekiem.lv

Aktuālā intervija ar Liepājas Reģionālās slimnīcas infektoloģi Ingrīdu Striku.

Kā iespējams konstatēt saslimšanu ar leģionāru slimību?

– Cilvēks pats to konstatēt nevar, to nosaka mediķis. Tā kā esmu stacionāra ārste, visbiežāk nākas saskarties tieši ar smagākiem slimības gadījumiem, lai gan

šī slimība var noritēt arī salīdzinoši viegli.

Strādājot pēc protokola, veicam izmeklēšanu, konstatējam, ka plaušu karsoni pacientam izraisījusi leģionellas baktērija.

Testi, ar kuriem var noteikt šīs baktērijas klātbūtni, aptiekās nav pieejami, testēšana notiek laboratorijās.

Kādas ir pazīmes?

– Sākotnēji konstatē plaušu karsoņa simptomus: strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra, var būt apziņas traucējumi, galvassāpes, paātrināta elpošana, spiediena svārstības, sāpes krūtīs, klepus.

Cik ilgs ir atveseļošanās posms, kā noris ārstēšana?

– Tas ir ļoti individuāli, atkarīgs no tā, cik smaga ir saslimšana, cik spēcīga cilvēka imūnsistēma, cik ātri vērsies pie ārsta un kādos tempos slimība attīstās.

Ļoti bieži pacienti, kurus skārusi leģionāru slimība, nonāk Intensīvās terapijas nodaļā. Tas gan notiek jebkuras smagas pneimonijas dēļ.

Pamatā ārstēšanā izmanto antibakteriālos līdzekļus, ja ir elpošanas mazspēja, tad pielieto dažādas papildierīces, tieši tāpat kā pneimonijas gadījumā.

Bīstama ir jebkura pneimonija –

vai to izraisa gripa, pneimokoks vai leģionella –, ja ir smaga slimības norise, iznākums var būt arī letāls.

Kas visbiežāk saslimst ar šo kaiti?

– Visbiežāk saslimšanu novērojam tiem cilvēki, kuriem ir imūnās sistēmas nepietiekamība, hroniskiem pacientiem – nieru, sirds, diabēta, onkoloģiskajiem.

Arī alkohola cienītāji ir maz aizsargāti, tāpat seniori pakļauti lielam riskam.

Jauni un spēcīgi cilvēki ar stipru imunitāti lielākoties saslimst tik vieglā formā, ka nav pat informēti par to, ka leģionāru slimību izslimo. Arī šis fakts attiecas uz jebkuru citu pneimoniju.

Vai jārēķinās ar komplikācijām?

– Nepārprotami izteiktu komplikāciju nav, arī to rāda konkrētā pacienta slimības norise, kā tā attīstījusies.

Ja cilvēks veiksmīgi atveseļojas, tālākiem sarežģījumiem nevajadzētu būt, savukārt, ja slimības dēļ ārstējies Intensīvās terapijas nodaļā, komplikācijas var būt dažādas.

Uzziņai

Inficēšanās, ieelpojot pilienus

Ar leģionelozi var saslimt, ieelpojot leģionellas saturošus mikroskopiskus ūdens pilienus (aerosolus), kas veidojas, ar leģionellām piesārņotajam ūdenim atsitoties pret cietām virsmām.

Leģionellas saturoši aerosoli var veidoties no tekoša ūdens krāna vai dušas, no burbuļvannām, gaisa mitrinātājiem, gaisa kondicionēšanas iekārtām, iekštelpu dekoratīvajās strūklakās u.c. izsmidzināšanas ierīcēs.

Dzerot ūdeni un arī mazgājoties vannā, parasti ar leģionelozi nav iespējams inficēties. Leģioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā!

Leģionella sastopama dabā

Nelielā daudzumā baktērija atrodas ezeros un upēs.

Tā var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās, ja ūdens temperatūra ir robežās no +20°C līdz +45°C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē.

Leģionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī.

Uzmanīt ūdens ieguves vietas

Karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu leģionellu savairošanos.

Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra visās izplūdes vietās būtu zem +20°C, bet karstā ūdens – virs +50°C (šāda temperatūra būtu jāsasniedz, notecinot ūdeni aptuveni vienu minūti ilgi) un tā cirkulācija būtu nodrošināta visā karstā ūdens sistēmā.

Nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.

Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos dušās un krānos, kas tiek reti izmantoti.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz