Kopš uz Latvijas ceļiem vairs nedarbojas fotoradari, un par to tika plaši paziņots arī presē, vidējais braukšanas ātrums ir palielinājies par trīs četriem kilometriem stundā. Uz kopējā fona tas ir diezgan daudz. Radītājus fiksējušas uz valsts maģistrālajiem autoceļiem ierīkotie satiksmes uzskaites punkti.

Manuprāt, šoferu attieksme ir mainījusies – kad fotoradari darbojās, auto vadītāji ievēroja noteikumus, bet tagad, apzinoties, ka radaru vairāk nav, pret ceļu satiksmes noteikumiem izturas vieglprātīgāk. Katram vadītājam policijas darbinieku klāt nenoliksi. Tāpēc arī ātrums ir pieaudzis. Diemžēl situācija šajā jomā ir pasliktinājusies.

Pēdējās dienās Kurzemē ir notikuši divi satiksmes negadījumi ar bojāgājušiem, taču tos nevar saistīt tieši ar radaru noņemšanu. Grūti izskaidrot avāriju iemeslus, to pierādīs ekspertīze vai vainīgs alkohols, vai kas cits. Abi gadījumi bija identiski: vieglās automašīnas taisnā ceļa posmā iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar kravas automašīnu. Taču ņemot vērā, ka radari nestrādā, no Valsts policijas puses uzstādījums ir pašiem darbiniekiem pastiprinātāk veikt ātruma kontroles, lai izvairītos no situācijām, kad dēļ pārsniegta ātruma notikušas smagas avārijas vai kas tamlīdzīgs.

Atzīstos, ka ziņa – radari no ceļiem ir noņemti – nebija patīkama. Jo jebkurā normālā civilizētā valstī šādi radari ir un strādā. Nez kāpēc mums, latviešiem, ar tiem ir problēmas. Tie nav uzstādīti tā, lai uzreiz fiksētu vienu pārsniegto kilometru. Ir plus 15 kilometri stundā. Varbūt septembra sākumā, Zinību dienā, šī latiņa bija uzlikta zemāk, taču tas ir tikai normāli. Tad arī radari vairāk atradās pie skolām, un tāpēc, lai novērstu dzīvības draudus bērniem, kas uzsāka savas skolas gaitas.

Es domāju, ka šobrīd tiek iets uz to, lai radaru līgums būtu izdevīgs visām pusēm. Domāju, ka tuvākajā laikā tiem vajadzētu atkal parādīties uz ceļiem, un pildīt savus funkcijas.

Ingus Ukstiņš,
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes
Kārtības policijas biroja
Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks