Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ingus Ukstiņš: Lai mainītos situācija uz ceļiem, jāmainās cilvēku domāšanai

Ingus Ukstiņš: Lai mainītos situācija uz ceļiem, jāmainās cilvēku domāšanai
Foto: liepajniekiem.lv
26.05.2015 11:30

Ingus Ukstiņš, VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks

Pirmdien uz autoceļa Rīga – Liepāja notikušais ceļu
satiksmes negadījums, kur autobusam, ar ko uz sacensībām brauca Liepājas bērni,
uzskrēja kravas automašīna, ir kārtējais traģiskais negadījums, ko izraisījis
pie stūres reibumā sēdies vadītājs.

Šajā gadījumā nevar teikt, ka kravas automobiļa vadītājs
bijis neuzmanīgs – tas būtu pārāk maigi teikts. Šis cilvēks bijis pilnībā
bezatbildīgs, jo jebkurā gadījumā sēšanās pie stūres reibumā ir absolūtas
bezatbildības augstākā pakāpe.

Tiesa, šis nav pirmais ceļu satiksmes negadījums, kad uz
šosejas pie luksofora, kas uzstādīts pirms remontdarbu vietas, autobusā
ietriecas kravas auto. Iepriekš notikušais bija traģiskāks, cieta vairāk cilvēku.

Ja runājam godīgi, manā skatījumā situācija uz šosejas pie
luksoforiem, kas izvietoti pirms remontdarbu vietām, ir bēdīga. Diemžēl
autovadītāju attieksme pret šīm remontdarbu vietām un tur noteiktajiem
satiksmes ierobežojumiem, satiksmes noteikumu ievērošana remontdarbu vietās ir
bezatbildīga.

Ar ”Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjiem iepriekš vairakkārt esam
diskutējuši, kā būtu iespējams kaut nedaudz uzlabot situāciju. Viens no
variantiem – izvietot patruļas pirms remontdarbu posmiem.

Domāju, ka ne tikai es, bet daudzi vakar skatījās raidījumu
”Aizliegtais paņēmiens”, kur bija redzams, kā šajos posmos autovadītāji uzvedas
brīžos, kad uz vietas nav policijas, bet kāda ir ceļu satiksme, kad ir policijas
klātbūtne. Ja bez policijas vienā konkrētā vietā stundas laikā noteikumus
pārkāpa 30 satiksmes dalībnieki, tad policijas ekipāžas klātbūtnē – divi.

Tieši šāda situācija vērojama jebkurā vietā, kur ir
policija. Ieraugot policijas darbiniekus, pārkāpēju nav – visi zina satiksmes
noteikumus un tos ievēro.

Diemžēl katrā ceļa remontdarbu vietā izvietot policijas
patruļu pie esošiem resursiem un policijas darbinieku skaita nav iespējams. Tā
ir liela problēma, ka mums nav tādu spēku, lai varētu apstādināt ikvienu
noteikumu pārkāpēju.

Kamēr mūsu valstī nemainīsies cilvēku domāšana, uzvedība un
satiksmes kultūra, tikmēr nekas nemainīsies.

Var, protams, teorētiski spriest par to, ka pirms ceļu
remontdarbu vietām varētu izvietot vēl vairāk ceļa zīmju, kas autovadītājus
brīdinātu, par ātrumvaļņu izveidi. Praktiski ātrumvaļņus pirms remontdarbu
vietām neviens neliks, jo segumu paredzēts nofrēzēt. Turklāt ātrumvaļņu izveidi
pirms remontdarbu vietām neparedz remontdarbu standarti.

Brīdinājumu pirms remontdarbu vietām, manuprāt, jau ir pietiekami
daudz. Ir ātrumu ierobežojošās zīmes, ceļa zīme ”Uz ceļa strādā”, tuvāk
luksoforiem ir zīmes, kas liek samazināt braukšanas ātrumu uz 50 un pat 30
kilometriem stundā. Nedomāju, ka būtu nepieciešamas vēl papildu ceļa zīmes, lai
braucēji kļūtu uzmanīgāki.

Pie luksoforiem regulāri vērojami noteikumu pārkāpumi. Arī
tad, ja šajās vietās izvietota policijas patruļa, tiek reģistrēti pārkāpumi.
Pagājušajā gadā, kad remontdarbu vietās ar netrafaretu policijas transportu rīkojām
reidus, stundas laikā pie luksofora tika reģistrēti desmit pārkāpumi.

Vecajā Eiropā, piemēram, Vācijā, Nīderlandē u.c., arī tiek
veikti ceļu remontdarbi, bet šādu negadījumu nav. Un nevis tādēļ, ka būtu
vairāk ceļa zīmju, bet gan tādēļ, ka satiksmes dalībnieki ir atbildīgāki, ir
augstāks braucēju kultūras līmenis.

Pat nevajag skatīties tik tālu – pietiek paskatīties uz
Igaunijas pieredzi. Noteicošais ir satiksmes dalībnieku kultūra, savstarpējā
cieņa. Ja salīdzinām sūdzību skaitu, kad autovadītāji pārsūdz lēmumus un sūdzas
par viņiem piemērotiem sodiem, igauņi par mums smejas. Ja pie mums gadā šādu
sūdzību ir tūkstošiem, tad Igaunijā – pāris desmiti gadā. Viņi nesaprot: kā tas
var būt, ka cilvēks pārkāpj noteikumus un nespēj uzņemties atbildību. Ja
cilvēks ir vainīgs, tad ir vainīgs, un igauņi savus pārkāpumus atzīst.

Bet pie mums, acīm redzot, princips sekojošs: pamēģinās
lēmumu pārsūdzēt, kaut arī ļoti labi zina, ka ir vainīgs. Bet grib panākt, lai
nevajadzētu maksāt sodu. Un tā ir pilnīgi aplama situācija.

Un neko nepanāksim, kamēr cilvēku attieksme nemainīsies.
Visticamāk, jānomainās vairākām paaudzēm, lai mainītos situācija.

Attieksmi jāsāk mainīt jau no mazotnes. Vecāki nedrīkst
rādīt bērniem sliktu piemēru. Piemēram, ar drošības jostu lietošanu. Mani bērni,
iekāpjot mašīnā, nekavējoties paši piesprādzējas un aizrāda man, ja, uzsākot
kustību, vēl neesmu piesprādzējies. Bet ļoti daudz gados jauni cilvēki brauc
nepiesprādzējušies, un viņu bērniem tas ir slikts piemērs. Tas pats ir ar
gājēju pārejām, krustojumu šķērsošanas pie luksofora sarkanās gaismas.

Domāju, ka tie, kuriem patlaban ir seši septiņi gadi un kuri
redz pozitīvus piemērus, izauguši būs kulturāli satiksmes dalībnieki – viņiem būs
savādāka domāšana.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz