Intervija ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieku Ingu Ukstiņu.

– Ar ko autobraucējiem jārēķinās pavasarī?

– Galvenokārt ar to, ka lielākā skaitā uz ielām parādās mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki.

Sākas velosezona, tāpat ielās ir elektroskrejriteņi, kas, manuprāt, ir daudz bīstamāki nekā velosipēdi, un arī gājēju ir vairāk.

Līdz ar to autovadītājiem jābūt daudz uzmanīgākiem, gan tuvojoties krustojumiem, gan šķērsojot ielas.

Liepājā šopavasar jau notikuši vairāki negadījumi ar cietušajiem, kuros iesaistīti gan gājēji, gan velosipēdisti. Ir gadījumi, kuros vainīgs autovadītājs, un ir reizes, kad viņš nav sadursmē vainojams.

Lielākoties negadījumi notiek tikai neuzmanības dēļ.

– Vai pēc ziemas braucēji kļūst drošāki, līdz ar to arī pārgalvīgāki?

– Par pārgalvību grūti spriest. Tieši ziemā slidenos apstākļos ir autovadītāju kategorija, kas mēģina driftēt, šādi apzināti pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.

Un ja mēs šādus faktus konstatējam, tad autovadītāju saucam pie atbildības par agresīvu braukšanu. Attiecīgi par to viņš saņem sešus soda punktus un diezgan lielu naudas sodu.

Vasarā šādu notikumu ir mazāk, lai gan ir bembistu kategorija, kas, protams, arī šajā sezonā pamanās ko tādu darīt.

Tam, ka, sākoties siltajam laikam, palielinās ātrums, varu piekrist. Taču mums šobrīd ielās ir pietiekami daudz policistu, kas kontrolē noteikumu ievērošanu, un darba rezultāts ceļu satiksmes jomā pēdējā laikā ir diezgan audzis. Tas liecina, ka pārkāpēji nekur nav pazuduši.

Ja no kļūdām nemācās, tad attiecīgi viņu skaits arī nemazinās.

– Kā braucēji sadzīvo ar ceļu remontiem? Ātruma ierobežojums šobrīd ieviests vietām autoceļa Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Liepājas līdz Bernātiem, kur sākta gājēju un velobraucēju ceļa izbūve. Vai transportlīdzekļu vadītāji tur šo ierobežojumu un pagaidu luksofora signālu ievēro?

– Ja pārdzīvojām pagājušo vasaru, tad šo sezonu pārcietīsim vieglāk (smejas).

Neatceros, kad vēl Liepājā būtu bijusi tik slikta situācija satiksmē kā pagājušogad daudzo ielu remontu dēļ. Ceru, ka tuvākajā nākotnē tā nebūs.

Taču jāraugās no pozitīvās puses – lai gan nedaudz jāpaciešas, mums būs sakārtotas ielas, bez bedrēm, iegūsim normālu infrastruktūru ceļu satiksmē.

Šobrīd lielākā daļa remontdarbu noslēgusies, atlicis vien pabeigt K. Zāles laukuma rekonstrukciju un remontu Rīgas ielā.

Protams, nākamais izaicinājums ir veloceliņš uz Bernātiem. No drošības viedokļa tas ir tikai pozitīvi vērtējams projekts.

Pats ar velosipēdu šad tad izbraucu pa autoceļu A11 līdz Bernātiem vai Nīcai, un nav omulīga situācija, kad garām pabrauc kravas auto.

Veloceliņš šādas problēmas atrisina – velobraucējiem būs daudz drošāk un ērtāk.

Ņemot vērā, ka šajā ceļa posmā diezgan ilgstoši varētu būt ātruma ierobežojumi un pagaidu luksofori, autovadītājiem atkal jābūt pacietīgiem.

Protams, jebkurā situācijā pie remontdarbiem atradīsies kāds steidzīgāks nekā citi, kurš gribēs kaut kur nokļūt ātrāk un centīsies ierobežojumus pārkāpt. Taču pie tā mēs piestrādājam, un mums šajā ceļa posmā strādā gan motopatruļas, gan autopatruļas.

Ikdienā norīkojam darbiniekus tur pasekot līdzi ceļa satiksmei, noteikumu ievērošanai.

Neteiktu, ka ļoti daudz tur konstatējam pārkāpumus, taču atsevišķi gadījumi ir, lielākoties saistīti ar braukšanas ātruma neievērošanu.

– Kā jūs kopumā vērtētu autobraucēju kultūru mūspusē – tā uzlabojas vai tomēr kļūst sliktāka?

– Braukšanas kultūra Liepājā īpaši slikta, manuprāt, nav bijusi nekad. Taču, ja salīdzinām ar Rīgu, tad galvaspilsētā autovadītāji ir tolerantāki.

Ja cilvēks ieslēdz pagriezienu, jo, iespējams, tikai pēdējā brīdī sapratis, ka jāmēģina pārkārtoties, tad Liepājā faktiski neviens nepalaidīs.

Rīgā palaidīs ja ne pirmā, tad otrā mašīna.

Šāda situācija pagājušogad diezgan spilgti iezīmējās, kad Brīvības ielā remontēja tramvaja sliedes.

Brīvības ielā, aiz Zemnieku ielas, viena josla bija noslēgta, bet kravas auto un autobusi brauca pa ceļa vidu, nelaižot braukt garām transportlīdzekļa vadītājus, kuri nekādus noteikumus nepārkāpa.

Normālā situācijā kulturālā valstī strādā rāvējslēdzēja princips, kad pa abām joslām brauc paralēli viens otram.

Mūsu transportlīdzekļu vadītājiem šādās situācijās pieklājība pieklibo.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.