Beidzot realizēts senais sapnis – izbūvēts veloceliņš no Liepājas līdz Grobiņai. Tiesa, rozēm kaisīts šis ceļš nebija. Bija nepieciešami aptuveni pieci gadi, līdz izdevās pierādīt, ka velobānis no Liepājas uz Grobiņu ir stratēģiski nepieciešams, ka velosipēdistu pārvietošanās pa šosejas malu nav droša, nemaz nerunājot par projektēšanu un būvdarbiem.

Nu par aptuveni 3 km garo veloceliņu, kas savieno Liepāju ar Grobiņu, priecājas ne vien velobraucēji, kuri velobāni atzinuši zelta vērtē, bet arī speciālisti. Piemēram, Grobiņas novada domes deputāts Uldis Ķepals, kurš par šo projektu stāvēja un krita no tā ieceres līdz realizācijai, atzīst, ka ir gandarīts par rezultātu.

Saskaitīts, ka diennakts laikā veloceliņu izmanto ap simts braucēju. Novēroju, ka veloceliņu izmanto ne vien riteņbraucēji, bet arī skrituļotāji un gājēji. Uldis Ķepals ar lepnumu teic: ”Ja šādi varam izglābt kādu dzīvību, mērķis ir sasniegts.”

Atzinīgus vārdus par to, ka beidzot izveidota no šosejas atdalīta droša pārvietošanās vieta mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, teic arī citi satiksmes jomas speciālisti – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Uģis Petkus un CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons.

Taču tomēr ir viens: ”BET”. Diemžēl kārtējo reizi nav labuma bez ļaunuma un darvas piliens iepilējis arī velobāņa medus mucā. Proti, kopš ierīkots veloceļš, veidojas bīstamas situācijas Brīvības ielā pie Liepājas robežas, tā saucamā enkura. Jo aizvien vairāk velosipēdistu un gājēju jauno veloceļu lieto un viņiem nepieciešams šķērsot ielu, lai turpinātu ceļu.  

Grobiņnieki ļoti cer, ka šo problēmu atrisinās un drošību uzlabos Liepājas pašvaldība.

Liepājas pilsētas pašvaldība šo problēmu cer atrisināt ar regulējamas gājēju pārejas izveidi. Pašvaldības izpilddirekcija uzdevusi izstrādāt projektu, kuram jābūt gatavam līdz 5.decembrim. Savukārt luksoforus ar piespiežamu pogu, lai pēc vajadzības varētu tikt ielai pāri, plānots ierīkot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Un te ir otrs: ”BET”. Maģistrālē, kāda ir Brīvības iela, autosatiksme ir intensīva un blīva. Sevišķi tā saucamajās pikstundās un virzienā uz Grobiņu, jo netālu pirms pārejas kopā saplūst transporta straume gan no Brīvības ielas, gan Pulvera ielas. Tāpat netālu no šīs vietas jau ir citi luksofori un dzelzceļa pārbrauktuve. 

Vai, pateicoties regulējamajai gājēju pārejai, kādās, kā jau nav noslēpums, reizēm poga tiek nospiesta un satiksme apturēta joka pēc vien, netiks apstādināta transporta plūsma tā, ka veidojas sastrēgumi?

Tāpat, manuprāt, vērā būtu jāņem sliktā pieredze uz gājēju pārejām uz autoceļa A9 Grobiņā. Blīvas un intensīvas satiksmes apstākļos kāds autovadītājs var nenoreaģēt un neapstāties. Un, runājot godīgi, nieks, ja cietīs dzelži. Ciest var arī cilvēki…

Tādēļ vai nebūtu prātīgāk rast drošāku variantu. Aptaujā noskaidrojām, ka arī portāla lasītāji ar visām četrām neatbalsta regulējamas gājēju pārejas izveidi. Jā, 23% respondentu šo variantu atbalsta, taču pārējie par piemērotākiem risinājumiem uzskata gaisa tilta vai tuneļa izbūvi. Vai arī veloceliņa pagarināšanu pa to pašu Brīvības ielas pusi, lai tas sasniegtu jau esošo veloceliņu pie autobusu pieturas aiz dzelzceļa sliedēm un pa veloceliņu braucošajiem un ejošajiem divas reizes nav jāšķērso Brīvības iela ar intensīvo satiksmes plūsmu.

Diemžēl gaisa tiltu šajā vietā izbūvēt diezin vai ir iespējams, jo šādam risinājumam vietas par maz. Savukārt tuneļa izveide prasa ļoti vērienīgus līdzekļus.

Taču tam, ka vērtīgāks par regulējamu pāreju šajā vietā noteikti būtu kāds cits risinājums – ja ne veloceliņa pagarinājums, nešķērsojot Brīvības ielu, tad vismaz tunelis vai gaisa tilts, piekrīt arī Gvido Ķirsons.

Viņš uzskata, ka ideālais variants būtu veloceliņa pagarinājums. Uz satiksmes drošības altāra tas būtu vislabākais risinājums, jo tiem, kuriem kājām vai ar velosipēdu nepieciešams nokļūt no Grobiņas Liepājā vai otrādi tādējādi vispār nebūtu nepieciešams šķērsot Brīvības ielu.